Mūsu valstij sāpīgākie jautājumi ir korupcija, ēnu ekonomika un zems atbildīgo amatpersonu un ierēdņu kvalifikācijas, efektīvās rīcības un atbildības līmenis. Šo šķēršļu pārvarēšanai un problēmu risināšanai ir radīti vairāki mehānismi, taču, ja šajos procesos neiesaistīsies sabiedrība, tad mērķis par labklājīgu valsti ar augstu dzīves līmeni un kvalitāti nebūs sasniedzams. To šodien, 9.oktobrī, atklājot starptautisko konferenci “Trauksmes celšanas veicināšana un trauksmes cēlēju aizsardzība”, sacīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs.
“Latvijā ir radītas vairākas institūcijas, kas nodarbojas ar šo jautājumu risināšanu – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts ieņēmumu dienests un Valsts kontrole. Tas ir apsveicami, taču ir būtiski, ka iesaistās arī paši cilvēki, kam tieši arī ir domāta valsts pārvalde un valsts attīstība. Bet jautājums, kā iesaistīt, ir ārkārtīgi sāpīgs un svarīgs jebkurai demokrātiskai valstij. Un te ir ļoti svarīgi atrast tādu mehānismu, kas palīdzētu stimulēt cilvēkus iesaistīties, kā arī motivētu tos, kuri ir ieinteresēti šim darbam,” pauda S.Dolgopolovs.
Runājot par Saeimā iesniegto Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojektu, Valsts pārvaldes komisijas priekšsēdētājs atzīmēja, ka “tam ir pietiekami liela birokrātijas piegarša. 11 pantos visvairāk runa ir, nevis par trauksmes cēlēju aizsardzību, bet gan par to, kā izveidot pašu trauksmes celšanas mehānismu, pārāk maz uzmanības veltot galvenajam jautājumam – trauksmes cēlēju aizsardzībai”.
“Jau šobrīd likumdošanā pastāv vairāki mehānismi, un to ir pietiekami daudz – tās ir normas Darba likumā, Civilprocesa likumā, Civillikumā. Tāpēc aktuāli būtu vērtēt, vai līdzšinējais regulējums trauksmes cēlēju aizsardzībai darbojas efektīvi un vai nebūtu īstais laiks to pārskatīt,” uzrunājot konferences dalībniekus, akcentēja S.Dolgopolovs.
Komisijas priekšsēdētājs aicināja arī pievērst uzmanību un domāt par inovācijām – iespēju valstij sniegt finansiālu atbalstu trauksmes cēlēju juridiskās palīdzības nodrošināšanai, atbrīvot no valsts nodevas iespējamās tiesvedības gadījumā, kā arī tiesības koordinēt visus ar trauksmes celšanu saistītos jautājumus dot tiesībsargam.
“Kas ir trauksmes cēlēju formālais dokuments? Mutvārdos, rakstveidā vai elektroniski - vienmēr tas būs iesniegums. Un jau tagad visu darbu ar iesniegumiem nosaka Iesniegumu likums. Vai nevajadzētu pārskatīt arī šī likuma normas, iestrādājot tajā sadaļu, kas būtu veltīta trauksmes cēlēju aizsardzībai?” uzrunas noslēgumā uzsvēra S.Dolgopolovs, aicinot konferences dalībniekus izteikt savas idejas un priekšlikumus, lai likumdevējs jauno regulējumu trauksmes cēlēju aizsardzībai varētu izveidot kā efektīvu instrumentu cīņā ar nesaimniecisku un nelikumīgu rīcību.
Saeimā šodien, 9.oktobrī, norisinās konference, lai uzklausītu ekspertu viedokļus un veicinātu diskusiju par trauksmes celšanas (ziņošanas) mehānismiem, tostarp trauksmes cēlēju aizsardzību, kā arī labās prakses apmaiņu, sniedzot atbalstu aizsāktajam darbam vienota tiesiskā ietvara – Trauksmes cēlēju aizsardzības likuma - izstrādē.
Pasākuma atklāšanā dalībniekus uzrunāja arī Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume un Valsts administrācijas skolas direktore Agita Kalviņa.
Konference notiek trīs sesijas, un to darbā piedalās virkne ekspertu no Latvijas, Lietuvas, Amerikas Savienotajām Valstīm, Nīderlandes, Īrijas un Francijas, kā arī pārstāvji no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD). Tāpat pasākumā aicināti piedalīties pašvaldību, nevalstisko organizāciju un uzņēmējdarbības vides pārstāvji.
Pasākumu organizē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, Valsts kanceleja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Valsts administrācijas skola.
Diskusija Saeimā norisinās starptautiskās konferences “Ceļā uz atklātību, atbildību un labāku pārvaldību: trauksmes celšanas veicināšana, cīņa pret korupciju, nākotnes perspektīvas” ietvaros, kas no 9. līdz 11.oktobrim notiek Rīgā.
Fotogrāfijas no konferences; https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72157689258337336
Saeimas Preses dienests