Galerija

“Zeme, tauta, valsts un cilvēki. Tādi bija vissvarīgākie Latvijas ieguvumi pēc Latgales kongresa, kurš sanāca šeit, Rēzeknē, pirms 100 gadiem. Zemes, ko tika nolemts apvienot, tauta, kas kļuva vienota, skaidri iezīmēts ceļš uz neatkarīgu valsti un cilvēki – izcili, patriotiski un drosmīgi,” piektdien, 5.maijā, Rēzeknē atklājot Latgales Simtgades kongresu, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzvarēja tās idejas, kuras Latviju redz kā brīvu, vienotu, neatkarīgu un demokrātisku valsti, kas vērsta uz Eiropu un Eiropas vērtībām, piebilda I.Mūrniece un akcentēja, ka šīs vērtības savu nozīmi nav zaudējušas arī mūsdienās.

Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot Latgales kongresa nozīmi mūsu valsts tapšanā, norādīja, ka tas licis pamatus tādai Latvijai, kādu mēs to pazīstam vēl šodien. Latgales kongresā pirms 100 gadiem tika nolemts, ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena tauta un Latgalei jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem vienā zemē.

Latvijas vēsturē ir vēl daudz lappušu, kuras varam izzināt plašāk, un gatavošanās Latvijas simtgadei bagātina mūs ar jaunām zināšanām, tostarp palīdz izcelt Latgales kongresa lomu mūsu valsts tapšanā, uzsvēra I.Mūrniece. Tā mums ir devusi stāstu par Latvijas trešo zvaigzni – Latgali -, un no jauna stāstāmus stāstus par izcilām personībām, kas devušas milzīgu ieguldījumu mūsu valsts tapšanā.

Kā vienu no spilgtākajām personībām Saeimas priekšsēdētāja izcēla garīdznieku, literātu, laikrakstu izdevēju un sabiedrisko darbinieku Franci Trasūnu, kurš bija arī pirmais latgalietis neatkarīgās Latvijas valdībā. Tāpat Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra strēlnieku virsnieku Jāni Rubuli, jo tieši strēlnieki kopā ar Latgales jauniešiem bija tie, kuri nosargāja kongresa norisi.

I.Mūrniece īpaši izcēla priestera Jāzepa Rancāna lomu Latgales kongresā, aicinot apsvērt iespēju viņa vārdu ierakstīt līdzās vēsturiskajiem Latvijas prezidentu vārdiem. J.Rancāns, viens no Latgales kongresa stiprajiem balstiem un arī visu četru pirmskara neatkarīgās Latvijas Saeimu deputāts vēlāk trimdā no 1947.gada līdz pat savai nāves dienai 1969.gadā bija Latvijas prezidenta vietas izpildītājs. Kā uzsvēra I.Mūrniece, J.Rancāns, bija Latvijas Republikas Valsts prezidents de jure.

Lai pieminētu vēsturiskos notikumus, 5.maijā Rēzeknē notiek Latgales kongresa simtgadei īpaši veltīta plenārsēde, kurā piedalās arī valsts augstākās amatpersonas. Tās mērķis ir uzsvērt Latgales specifisko lomu Latvijas valsts veidošanā, akcentēt novada daudzšķautnainās identitātes un vērtības, izpētīt vēsturi un veicināt sabiedrības izpratni par to, kā arī apzināt latgaliešus visā pasaulē.

Fotogrāfijas no pasākumiem Rēzeknē: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157683314129836
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

Saeimas Preses dienests