Latvija redz Eiropas Savienības (ES) nozīmi galvenokārt drošības un brīvības nodrošināšanā. To Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra, pirmdien, 3.aprīlī, uzrunājot klātesošos augsta līmeņa starptautiskā konferencē “Eiropas projekta 60.gadadiena”, kuru organizē Saeimas Eiropas lietu komisija sadarbībā ar Latvijas Ārpolitikas institūtu un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.
25.martā Latvija ne tikai atzīmēja Romas līguma sešdesmitgadi, bet arī pieminēja padomju okupācijas laikā – 1949.gadā - notikušās masu deportācijas, kad uz Sibīriju izsūtīja tūkstošiem latviešu. To piedzīvojušie saprot, cik liela nozīme ir brīvībai, mieram un demokrātijai, teica I.Mūrniece.
Šīs fundamentālās vērtības atrodas ES pamatā, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja. Mums pašiem – Eiropai – ir jāaizstāv šīs vērtības. Par nožēlu mums kaimiņos esošā lielvalsts pārkāpj starptautiskās tiesības un grauj mūsu vērtības. Tāpat Eiropa šobrīd saskaras ar dažādām krīzēm. Meklējot vieglas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem - migrāciju, terorismu un bezdarbu - aug populisms. Cilvēki ir noguruši gaidīt efektīvu rīcību no ES.
Vienlaikus ES parādījusi spēju rīkoties - rast īstermiņa risinājumus migrācijas krīzei, sekmēt starptautisko drošību, uzturēt stingru vienotu nostāju pret Krievijas agresiju Ukrainā. Būtisks solis ir arī ES un Kanādas brīvās tirdzniecības līguma noslēgšana, kā arī darbs pie digitālā vienotā tirgus un enerģētikas tirgus izveides. Par šiem pozitīvajiem piemēriem mums jārunā skaļāk.
I.Mūrniece uzsvēra, ka cilvēkiem svarīgākais ir ES ekonomiskā izaugsme un darbavietu radīšana. Latvija ir spējusi pārvarēt ekonomisko krīzi un pievienoties eirozonai un OECD, teica I.Mūrniece. Latvijā zina, kas ir strukturālās reformas un finanšu disciplīna. Šodien mūsu uzņēmēji uzsver, ka nekas labāks par ES nav izdomāts, jo viņi gūst labumu no brīvas preču un pakalpojumu kustības un vienotas valūtas.
Iedzīvotāji no ES sagaida arī ieguldījumu drošības stiprināšanā. Transatlantiskās saites aizvien ir Eiropas drošības pamatā. Šodienas drošības izaicinājumiem vajadzīgs visaptverošs risinājums. ES un NATO jādarbojas savstarpēji papildinoši. Latvija pieder abām organizācijām un saskata ieguvumus no abu organizāciju sadarbības. Saeimas priekšsēdētāja teica, ka ES Globālā stratēģija palīdzēs stiprināt mūsu noturības spēju pret hibrīddraudiem.
Attiecībā uz Komisijas Balto grāmatu par Eiropas nākotni, Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka analizēsim piecus piedāvātos attīstības scenārijus no Latvijas interešu viedokļa, un uzsvēra, ka Latvijai ir svarīgi būt Eiropas kodolā. Latvijas intereses kopumā sakrīt ar ES interesēm.
I.Mūrniece sacīja - mēdz teikt, ka Rīga nekad nebūs gatava, un to pašu var apgalvot arī par ES, kas aizvien ir attīstībā esošs projekts – tas veidojas, ņemot vērā cilvēku reālās vajadzības.
Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne konferencē uzsvēra, ka mūsu sabiedrība aizvien ir emocionāli ļoti sasaistīta ar Eiropas projektu divu iemeslu dēļ – gan tāpēc, ka mums Otrais pasaules karš beidzās nesen - tad, kad sabruka Padomju savienība -, gan tādēļ, ka, pateicoties ES, būtiski audzis labklājības līmenis.
L.Čigāne sacīja, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju tic ES, tostarp gados jauni cilvēki. Taču piedāvātie ES nākotnes scenāriji mūsu jaunajai paaudzei piedāvā neskaidru nākotni – Eiropas sabiedrība noveco, jaunu cilvēku kļūst mazāk, taču tieši viņi ir tie, kam būs jāuztur pensionāri. Tāpēc diskusijā par ES nākotni ir jārunā par jauniešu emocionālo iesaisti ES, akcentēja Eiropas lietu komisijas vadītāja.
Analizējot Krievijas propagandu, kļuvis skaidrs, ka tie ir centieni uzsvērt Baltijas valstis kā neizdevušās. L.Čigāne teica, ka tā mēs varam zaudēt ticību ES un zaudēt aizsardzību, kas mums ir pret šo režīmu. Lai tam stātos pretī, mums ir jāturpina demonstrēt, ka līdz ar dalību ES esam paaugstinājuši dzīves līmeni, attīstāmies un esam ES kodolā.
Saeimas Preses dienests