Baltijas valstis vienmēr ir atbalstījušas un arī turpmāk atbalstīs Gruzijas, Ukrainas, Azerbaidžānas un Moldovas neatkarību un teritoriālo integritāti. Tāpat Baltija gatava dalīties savā pieredzē un stiprināt sadarbību, atbalstot šīs valstis ceļā uz eirointegrāciju, ceturtdien, 15.decembrī, Baku uzsvēra Baltijas Asamblejas (BA) prezidents Jānis Vucāns, uzrunājot Gruzijas, Ukrainas, Azerbaidžānas un Moldovas (GUAM) Parlamentārās asamblejas (PA) 9.sesijas dalībniekus.
Spēku līdzsvars un visas pasaules politiskā vide šobrīd ir lielu pārmaiņu posmā, un saspīlējums Krievijas un rietumvalstu vidū metis izaicinājumu Eiropas drošībai, sesijas atklāšanā sacīja J.Vucāns, norādot uz Krievijas mēģinājumiem stiprināt ietekmi bijušās Padomju Savienības valstīs, kā arī atsaucoties uz pretlikumīgo īstenoto Krimas aneksiju.
„Gruzijas, Ukrainas, Azerbaidžānas un Moldovas reģionā ir vairāki ieilguši konflikti. Bez miera un šo konfliktu atrisinājuma mēs nevaram runāt par ievērojamu ekonomisko progresu, visaptverošu stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību,” uzsvēra J.Vucāns, norādot, ka šie konflikti jāatrisina mierīgā ceļā, balstoties uz starptautisko tiesību noteikumiem un principiem, ņemot vērā valsts teritoriālās integritātes principu.
J.Vucāns uzsvēra, ka BA kalpo kā sava veida tilts starp Eiropu un GUAM valstīm, vēstot par valstu progresu ceļā uz eirointegrāciju, tai pašā laikā respektējot valstu izvēlēto sadarbības formu un intensitāti. Viņš BA vārdā pauda atbalstu GUAM valstu teritoriālajai integritātei un eirointegrācijas centieniem, aicinot valstis uz ciešāku parlamentāro sadarbību ar Latviju, Igauniju un Lietuvu.
J.Vucāns no 14. līdz 15.decembrim Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku piedalās GUAM PA 9.sesijā, kurā galvenā uzmanība šoreiz veltīta Austrumu partnerībai, parlamentu lomai drošības nodrošināšanā, transporta infrastruktūras jautājumiem, kā arī multikulturālismam.
Sesijas ietvaros apstiprinātas arī BA un GUAM valstu sadarbības prioritātes 2017.-2019.gadam. Tajās uzsvērta tiesībsargājošo institūciju sadarbības nozīme, vēršoties pret pārrobežu noziegumiem un apkarojot cilvēktirdzniecību. Tāpat uzsvērta sadarbība reģionālās drošības un stratēģiskās komunikācijas jomā, kā arī citi jautājumi.
Informācija par BA:
Latvija 2016.gada 1.janvārī uz gadu kļuva par Baltijas Asamblejas prezidējošo valsti.
Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12-20 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes par to, kā risināti BA dienas kārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.
Saeimas Preses dienests