Aizsardzības ministrijai ir jāstiprina kapacitāte darbam ar Eiropas Savienības (ES) jautājumiem, kas skar drošību un aizsardzību, jo patlaban šos pienākumus veic viens cilvēks. Arī tas ir viens no būtiskiem priekšnosacījumiem Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanai, uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Lai diskutētu par aktualitātēm saistībā ar ES Globālo stratēģiju ārpolitikā un drošības politikā, uz Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas deputāti 21.novembrī uz tikšanos bija aicinājuši Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Sandru Kalnieti, kura stratēģijas izstrādes posmā bija atbildīgā ziņotāja un vadīja EP nostājas par šo dokumentu izstrādi.

Laikā, kad Eiropa saskaras ar virkni drošības izaicinājumu un tiek aktīvi strādāts pie aizsardzības jautājumiem, Latvijai ir jo īpaši svarīgi spēt sekot līdzi notikumiem un laikus reaģēt, tostarp identificējot, formulējot un paužot nacionālo nostāju un intereses, uzsver L.Čigāne.

ES Globālās stratēģijas ārpolitikā un drošības politikā kontekstā Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja uzsver, ka šis dokuments ir nozīmīgs solis uz priekšu, lai risinātu jau identificētas problēmas un vienlaikus spētu reaģēt iepriekš neparedzētos apstākļos, akcentē Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja. Stratēģijas nozīmi apliecina temps, kādā tā tiek virzīta uz priekšu.

Komisijas sēdē L.Čigāne un S.Kalniete bija vienisprātis, ka izaicinājumi, kas pašlaik ir Eiropas darba kārtībā, vēlreiz un vēlreiz atgādina par nepieciešamību stiprināt mūsu aizsardzības spējas gan ES un NATO līmenī, gan reģionālā līmenī, proti, Baltijas valstīm ir jāsadarbojas aizsardzības spēju stiprināšanā.

Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni (Federica Mogherini) ar izstrādāto ES Globālo stratēģiju ārpolitikā un drošības politikā klajā nāca šī gada jūnijā. Patlaban rit aktīvas debates par šīs stratēģijas ieviešanu un īstenošanu.

Saeimas Preses dienests