„Attiecībā uz Rail Baltica projekta īstenošanu nav ne laika, ne vietas strīdiem, neizlēmībai vai īstermiņa interesēm, jo projektam būs ievērojama ietekme uz cilvēku un preču kustību iekšzemē un pāri robežām,” piektdien, 28.oktobrī, sacīja Baltijas Asamblejas (BA) prezidents un BA Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns. Viņš uzsvēra, ka mērķtiecīgai un neatgriezeniskai projekta attīstībai jābūt visu Baltijas valstu kopīgam mērķim.
Uzrunājot Rīgā notiekošās BA 35.sesijas dalībniekus, J.Vucāns norādīja, ka jautājums nepazudīs no BA dienas kārtības līdz pat stabilas vilcienu kustības nodrošināšanai pa šo maģistrāli, kā arī uzsvēra, ka Rail Baltica palīdzētu samazināt oglekļa dioksīda izmešu daudzumu, radītu jaunas darbavietas, kā arī veicinātu iekšzemes kopprodukta izaugsmi.
BA prezidents piebilda, ka projektā iesaistīto pušu vienošanās ir ne tikai simbolisks solis un ieguldījums mūsu reģiona nākotnē, bet arī stingrs pamats Baltijas valstu iedzīvotāju drošībai, labklājībai un konkurētspējai.
Tāpat J.Vucāns aicināja uz ciešāku Baltijas valstu sadarbību ekonomikā, ārvalstu investīciju piesaistē un uzsvēra citas jomas, kurās nepieciešams spēcīgāks politiskais atbalsts: „Mums jāapzinās, ka kopīgie militārie iepirkumi, maģistra programmas, specializētie medicīnas centri un laboratorijas pārtikas pārbaudēm ir jomas, kurās sadarbojoties mēs ne tikai apvienosim resursus, bet arī sekmēsim izmaksu samazināšanu un sadarbībā stiprināsim atbilstošo jomu cilvēkresursus.”
BA ir spēcīgs parlamentārais instruments, kas palīdz sasniegt reģionam svarīgus mērķus, sacīja J.Vucāns, paužot gandarījumu par iespēju BA 25.gadskārtas jubilejas sesiju noturēt Rīgā. Viņš piebilda: „Šodien mūsu sadarbība ir praktiska, balstīta uz kopīgu projektu īstenošanu un problēmu risināšanu. No mums sagaida nevis politiskās deklarācijas, bet praktisku sadarbību. Jā, mums ir un būs jomas, kurās būs asākas vārdu pārmaiņas. Viennozīmīgi būs jomas, kurās katra valsts domās galvenokārt par savām interesēm un tikai pēc tam – par kopīgajām. Tas nenozīmē sadarbības vājumu, tieši pretēji – sadarbības spēku.”
J.Vucāns BA 35.sesijas dalībniekus iepazīstināja ar BA Latvijas prezidentūras laikā līdz šim paveikto un uzsvēra veiksmīgo koordinācijas darbu ciešākai Baltijas valstu robežsardzes sadarbībai, kas jo īpaši svarīgi, ņemot vērā migrāciju un bēgļu krīzi. Tāpat J.Vucāns akcentēja Eiropas vērtību veicināšanu Baltijas informatīvajā telpā un mediju stiprināšanu, kā arī informēja par sadarbību aizsardzības un drošības jomā, pievēršot uzmanību arī jautājumiem par hibrīdapdraudējumu novēršanu.
BA prezidentūras laikā stiprināts arī ciešāks koordinācijas tīkls ar Baltijas Ministru padomi, un Latvijas prezidentūras mērķis ir panākt aizvien iekļaujošāku un saskaņotāku politiku starp Baltijas valstu parlamentiem un izpildvarām.
27. un 28.oktobrī Rīgā uz Baltijas Asamblejas (BA) 35.sesiju sanāk deputāti no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentiem, lai spriestu par tādiem jautājumiem kā migrācija un Eiropas Savienības ārējās robežas apsardzība, demogrāfiskā situācija Baltijas valstīs, kā arī reģionālās transporta infrastruktūras attīstība, īpašu uzmanību veltot Rail Baltica projektam.
Informācija par BA:
Latvija 2016.gada 1.janvārī uz gadu kļuva par Baltijas Asamblejas prezidējošo valsti.
Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12-20 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes par to, kā risināti BA dienas kārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.
Fotogrāfijas no BA 35.sesijas: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157672218931763
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests