Galerija
„Ciešāka izglītības un darba tirgus sasaiste ir svarīgs priekšnoteikums, lai ne vien celtu izglītības kvalitāti, bet arī nodrošinātu straujāku ekonomikas izaugsmi mūsu valstī. Mēs nevaram izlikties neredzam, ka izglītības sistēma šobrīd iet vienā virzienā, bet darba tirgus – citā,” trešdien, 5.oktobrī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele, norādot, ka situācija darba tirgū sūta skaļu trauksmes signālu par nepieciešamajiem pārkārtojumiem izglītības sistēmā.
Šodien sēdē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens iepazīstināja deputātus ar Latvijas darba tirgus disproporcijām un darbaspēka neatbilstību tautsaimniecības vajadzībām, uzsverot, ka darba tirgus ir ārkārtīgi dinamisks, taču izglītības sistēma tam šobrīd netiek līdzi. A.Ašeradens akcentēja, ka tas būtiski ierobežo Latvijas iespējas celt darbaspēka produktivitāti un nodrošināt ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi.
Lai mazinātu disproporcijas, nepieciešamas tūlītējas un būtiskas izglītības piedāvājuma izmaiņas, uzsvēra Izglītības komisijas deputāti, paužot atbalstu kopīgai sadarbībai, lai veicinātu ciešāku izglītības sasaisti ar pārmaiņām darba tirgū.
Latvijā veidojas liels speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās, taču tajā pašā laikā izteikti trūkst augstas kvalifikācijas dabaszinātņu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un inženierzinātņu speciālistu, kā arī darbaspēka ar profesionālo izglītību, deputātiem uzsvēra ministrs, norādot, ka jāmeklē iespējas jauniešus vairāk piesaistīt inženiertehniskajām profesijām.
Taču kā īpaši būtisku problēmu Ekonomikas ministrija (EM) saskata lielo mazkvalificētā darbaspēka īpatsvaru Latvijā, uzzināja deputāti. 2015.gadā mazkvalificēto darbinieku skaits Latvijā veidoja 33 procentus, taču EM mērķis ir līdz 2020.gadam mazkvalificēto darbinieku skaitu samazināt līdz 20 procentiem. Būtiski piesaistīt vairāk cilvēku iesaistīties pieaugušo izglītībā, lai veicinātu profesionālo mobilitāti.
Tāpat ievērojams skaits jauniešu nonāk darba tirgū bez profesijas. Kā vēsta EM apkopotie dati, pagājušajā gadā ap četriem tūkstošiem jauniešu pievienojās mazkvalificēto darbinieku pulkam, taču mērķis būtu 2020.gadā skaitu samazināt līdz 1000 jauniešiem.
Izglītības sistēmai jādod iespēja mazkvalificētiem darbiniekiem apgūt jaunas prasmes, ir jāaptur šādu darbinieku gatavošana izglītības sistēmā un jānodrošina starptautiski konkurētspējīgu darbinieku sagatavošana perspektīvajām tautsaimniecības nozarēm, sēdē iezīmētas nepieciešamās pārmaiņas.
Uz sēdi bija aicināti arī Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvji. Tāpat uz tikšanos aicināti pārstāvji no Valsts izglītības satura centra, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Nodarbinātības padomes, Augstākās izglītības padomes, Ārvalstu investoru padomes Latvijā un Latvijas Pašvaldību savienības.
Fotogrāfijas: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72157673607228650
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests