Pašvaldības turpmāk varēs aizliegt cilvēkiem atrasties uz ūdenstilpju ledus tādās vietās, kur var tikt apdraudēta viņu dzīvība un veselība. To paredz grozījumi Zemes pārvaldības likumā, kas ceturtdien, 15.septembrī, galīgajā lasījumā pieņemti Saeimā. 

Saskaņā ar grozījumiem pašvaldībai turpmāk būs tiesības noteikt aizliegumu atrasties uz tās administratīvajā teritorijā esošā iekšzemes publisko ūdeņu un citu tās valdījumā esošo ūdeņu ledus, kā arī tās administratīvajai teritorijai pieguļošā jūras piekrastes ūdeņu ledus tādās vietās, kur var tikt apdraudēta personas dzīvība un veselība. 

Izvērtējot iespējamo personas un dzīvības apdraudējumu, būs jāņem vērā cilvēku pulcēšanās intensitāte, laikapstākļi, meteoroloģiskās prognozes un iespējamība, ka neveidojas pietiekami izturīga ledus kārta. 

Līdz šim jau dažas pašvaldības pēc savas iniciatīvas ar saistošajiem noteikumiem par sabiedrisko kārtību ir noteikušas aizliegumu atrasties uz ledus, piemēram, Rīgā un Jūrmalā, teikts likumprojekta anotācijā. 

Likuma izmaiņas rosinājusi Iekšlietu ministrija (IeM), ņemot vērā katru ziemas sezonu aktuālo jautājumu par zemledus makšķernieku atrašanos uz ledus laikā, kad tas ir īpaši bīstami. Šie cilvēki apdraud ne tikai savu veselību un dzīvību, bet ar savu rīcību sabiedrībai demonstrē, ka atrasties uz ledus, iespējams, ir droši. Būtiski arī, ka šo pārgalvīgo cilvēku glābšanai valsts tērē ievērojamus finanšu līdzekļus, situāciju deputātiem iepriekš raksturoja IeM parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, uzsverot, ka primārais esot cilvēku informēšana par iespējamo bīstamību, nevis sodīšana. 

Par pašvaldības noteiktā aizlieguma neievērošanu personu varēs saukt pie administratīvās atbildības, ko paredz šī gada jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. 

Saeimas Preses dienests