“Diskusijā par Eiropas Savienības nākotni ir jāizvairās no dalībvalstu bloķēšanās mazās interešu grupās, jo vienā jautājumā varam būt domubiedri, bet citos - dažādos uzskatos. Eiropas Savienības dalībvalstīm sagrupējoties konkrētu valstu pulciņos, varam pazaudēt plašāko Eiropas Savienības jēgu - veidot Eiropu kā miera, saticības un labklājības pasaules daļu,” uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne pēc komisijas pirmās sēdes Saeimas rudens sesijā.

Diskusija par Eiropas Savienības (ES) nākotni aktualizējusies pēc Lielbritānijas referenduma, kurā tās pilsoņu vairākums pauda atbalstu valsts aiziešanai no ES. Jautājums par ES nākotni būs arī 27 dalībvalstu vadītāju 16.septembra sanāksmes darba kārtībā. Tikšanās notiks Bratislavā un Latviju tajā pārstāvēs Ministru prezidents Māris Kučinskis, informēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Lielbritānijas referenduma iznākums nozīmē izmaiņas Eiropas ģeopolitikā, proti, “smaguma centra” pārbīdīšanos no Eiropas ziemeļu daļas uz tās centru un dienvidiem, sēdē sacīja E.Rinkēvičs. Viņš uzsvēra, ka šī referenduma rezultāts ir mudinājums ES izvērtēt, kas ir maināms tās iekšienē, un sacīja, ka patlaban šajā kontekstā jautājumu kļūst arvien vairāk, bet atbilžu – mazāk.

Ārlietu ministrs arī akcentēja, ka daudzās dalībvalstīs pēc Lielbritānijas referenduma ir pieaudzis sabiedrības atbalsts ES, taču vienlaikus izskan bažas, ka Lielbritānijas piemēram varētu sekot vēl kāda valsts. 

Komisijas sēdē deputāti iztaujāja ārlietu ministru par virkni citu jautājumu, tostarp ES un Amerikas Savienoto Valstu brīvās tirdzniecības nolīgumu jeb TTIP, migrāciju un patvēruma meklētāju uzņemšanu, kā arī gaidāmo ES budžeta izvērtēšanu.

Eiropas lietu komisijas darba kārtībā parlamenta rudens sesijā būs tādi aktuāli jautājumi kā migrācija, TTIP, ES kohēzijas politika, kā arī sociālekonomiskie jautājumi, informēja L.Čigāne.

Saeimas Preses dienests