Aizliegs pārdot alkoholu lielajās plastmasas pudelēs

(07.09.2016.)

No nākamā gada septembra plānots aizliegums pārdot alkoholu lielajās plastmasas pudelēs. Par to šodien, 7.septembrī, vienojās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, pirmajā lasījumā atbalstot Alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumus.

Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš uzsvēra, ka lielā plastmasas iepakojumā pildīts alkoholiskais dzēriens ir krietni lētāks nekā citu veidu iepakojumos pildītie. Stipru alu visbiežāk pērk personas, kas lieto alkoholu pārmērīgi, jo īpaši laukos, bet sidru – jaunieši. R.Naudiņš norādīja, ka šie būs būtiski ierobežojumi, lai apkarotu iesīkstējušo divlitrīgo plastmasas alus pudeļu sērgu Latvijā.

Pēc komisijas izstrādātajiem grozījumiem paredzēts, ka alu, raudzētos un pārējos alkoholiskos dzērienus aizliegs pārdot plastmasas pudelēs, kuru tilpums pārsniedz puslitru, ja dzēriens ir stiprāks par 7,5 grādiem. Tāpat tos pašus dzērienus nedrīkstēs tirgot par litru lielākās pudelēs, ja to stiprums ir līdz 7,5 grādiem.

Ierobežojumi neattieksies uz stikla, keramikas, koka vai metāla iepakojumu, kā arī, ja dzērienu tirgo tā ražošanas vietā. Komisijas sēdē deputāti norādīja, ka alus darītavās un to specializētajos veikalos izlejamā alus tirdzniecība būs atļauta arī plastmasas pudelēs.

Pēdējo četru gadu laikā reģistrētā alkohola patēriņš bijis robežās no 9,9 līdz 10,2 litriem absolūtā alkohola uz vienu iedzīvotāju. Kopš 2009.gada visvairāk patērētais reģistrētā alkohola dzēriena veids ir alus, teikts likumprojekta anotācijā. Kā šodien komisijas sēdē deputātiem sacīja Veselības ministrijas pārstāvji, pērn absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju vecumā virs 15 gadiem bija 10,8 litri.

Par spīti tam, ka ir veikti dažādi pasākumi, kas alkohola patēriņa un pieejamības mazināšanas nolūkā paredzēti Alkoholisko dzērienu aprites likumā, tomēr tā patēriņa daudzums Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem Eiropā un pasaulē, uzsver likumprojekta autori. Pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana rada papildu izmaksas veselības aprūpē un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, kā arī materiālus zaudējumus darbavietās, tādējādi negatīvi ietekmējot tautsaimniecības ekonomisko attīstību un sabiedrību kopumā. 

Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā 2017.gada 1.septembrī.

Alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumi trīs lasījumos vēl jāatbalsta Saeimai. Tautsaimniecības komisijas deputāti šodien lēma, ka pirmajā lasījumā likumprojektu plānots skatīt 15.septembra Saeimas sēdē.

 

 

 

Saeimas Preses dienests

Svētdien, 21.jūlijā