I.Laizāne: KM priekšlikumi kalpos kā būtisks pamats sabiedrisko mediju pārvaldības modeļa turpmākā izstrādē

(14.06.2016.)

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti otrdien, 14.jūnijā, iepazinās ar Kultūras ministrijas (KM) izstrādātajiem priekšlikumiem sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldības uzlabojumiem. Kā uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne, priekšlikumi var kalpot kā būtisks pamats modeļa turpmākā izstrādē.

Sabiedrisko mediju pārvaldība ir joma, kas pēdējos gados bijusi atstāta novārtā, lai gan valstī par to diskusijas uzvirmoja jau pirms laba laika, proti, 2010.gadā, pieņemot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, sacīja I.Laizāne.

„Sabiedrisko mediju pārvaldībai jāveido atsevišķa pārraudzības institūcija, lai novērstu interešu konfliktu, jo šobrīd Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pārvalda gan sabiedriskos medijus, gan uzrauga nozari kopumā. Ņemot vērā šos pretrunīgos uzdevumus, aicinām Kultūras ministriju turpināt darbu pie jauna, efektīva modeļa izstrādes,” uzsvēra I.Laizāne.

Tiesisko regulējumu nepieciešams pilnveidot, jo elektronisko plašsaziņas līdzekļu regulējums ir novecojis, kļuvis pretrunīgs, turklāt normas ir pārāk lakoniskas, radot tiesisko nenoteiktību, sēdē deputātiem norādīja KM Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis, iepazīstinot deputātus ar ministrijas priekšlikumiem.

KM piedāvā veidot sabiedriskā medija padomi, kas būtu jauna, neatkarīga un politiski neitrāla institūcija. Kā sacīja R.Putnis, padomē varētu būt 13 locekļi: seši Saeimas izvirzīti pārstāvji, kuri nebūtu deputāti vai ministri, pa vienam Valsts prezidenta, kā arī kristīgo konfesiju izvirzītam pārstāvim, kurš nebūtu garīdznieks, kā arī pieciem nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.

Būtiski, ka modelis paredzētu iekšējo un ārējo plurālismu. To nodrošinātu Redakcionālā padome – satura veidotāju vēlēta institūcija ar būtisku autonomiju attiecībās ar sabiedrisko mediju padomi un valdi. Tā būtu kā sabiedriskā pasūtījuma izstrādes un izpildes kontroles, kā arī satura veidošanā iesaistītā personāla autonomiju garantējošs institūts. Tāpat tiktu veidots sabiedrisko mediju ombuds – jauns institūts satura kvalitātes un atbildīguma veicināšanai sabiedriskajos medijos.

 

Saeimas Preses dienests

Svētdien, 21.jūlijā