Valsts nodrošināti juristu pakalpojumi iedzīvotājiem būs pieejami arī administratīvajās lietās tiesā, paredz grozījumi Administratīvā procesa likumā, kas trešdien, 25.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīti Saeimas Juridiskās komisijas sēdē. Likumprojekts vienlaikus paredz virkni citu papildinājumu, lai pilnveidotu valsts nodevu un drošības naudas sistēmu, administratīvā akta un tiesas nolēmuma izpildi, ieviestu pretpieteikuma institūtu, kā arī efektivizētu lietu izskatīšanu iestādē un administratīvajā tiesā. 

Likuma grozījumi ieviesīs valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības institūtu administratīvajās lietās tiesā. Valsts apmaksātas jurista palīdzības piešķiršana būs tiesas kompetencē, un to piešķirs, izvērtējot personas mantisko stāvokli un lietas sarežģītību. Pēc Juridiskās palīdzības administrācijas aplēsēm gadā valsts nodrošināta juridiskā palīdzība tiks sniegta ap 30 tiesvedību procesos. 

Likumprojekts paredz ieviest tiesības tiesai nopratināt ieradušos lieciniekus bez procesa dalībnieku klātbūtnes. Šāds regulējums jo īpaši nepieciešams nodokļu lietās, kurās nodrošināt liecinieku ierašanos uz tiesas sēdi bieži ir ļoti problemātiski. 

Lai uzlabotu administratīvā akta un tiesas nolēmuma izpildi, paredzēts no trim līdz pieciem gadiem pagarināt administratīvā akta noilgumu. Tas ir būtiski tādos gadījumos, kad administratīvie akti izdoti, piemēram, teritorijas plānošanas, dabas aizsardzības vai būvniecības jomā, ierobežojot iespējas izvairīties no administratīvā akta izpildes.  

Ar likuma grozījumiem plānots būtiski palielināt procesuālā piespiedu līdzekļa – piespiedu naudas maksimālo apmēru par administratīvā akta nepildīšanu. Fiziskai personai (amatpersonai) to paredzēts palielināt no 1425 eiro uz 5000 eiro, bet juridiskai personai – līdz 10 000 eiro. Tāpat plānots noapaļot pašreizējos valsts nodevu apmērus. 

Tāpat administratīvajā procesā plānots ieviest pretpieteikuma institūtu, kas publisko tiesību līgumu lietās ļaus saistītus pretējus prasījumus bez atsevišķas lietas uzsākšanas apvienot vienā lietā. 

Likuma jaunā redakcija paredz plašākas iespējas tiesas un procesa dalībnieku saziņai elektroniski. Piemēram, tiesa varēs nosūtīt iestādei dokumentus uz oficiālo elektroniskā pasta adresi, neizmantojot drošu elektronisko parakstu. Savukārt tiesas saziņa ar zvērinātiem advokātiem notiks tiešsaistes sistēmā, izmantojot portālu www.tiesas.lv, 

Likumprojekts paredz iestādei un tiesai lūgt iesniedzējam iesniegt prasības vai cita dokumenta kopsavilkumu, ja attiecīgā dokumenta pamatojums ir garš. Tas atvieglos un paātrinās dokumenta izskatīšanu, kā arī motivēs iesniedzēju vērst uzmanību uz lietā būtiskiem argumentiem un iebildumiem. 

Administratīvā procesa likuma grozījumi Saeimā jāskata trīs lasījumos. 

Saeimas Preses dienests