Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18.maijā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas vērsti uz civillietu izskatīšanas termiņu samazināšanu kasācijas instancē.
Likuma grozījumi sagatavoti, lai nodrošinātu, ka Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta resursi primāri tiek novirzīti principiālu un visai tiesību sistēmai un tautsaimniecībai nozīmīgu tiesību jautājumu izskatīšanai. Kasācijas tiesa atslogojama no mazākas nozīmes lietām, novirzot resursus augstākajai tiesu instancei raksturīgu uzdevumu veikšanai – vienotas tiesu prakses nodrošināšanai.
Civillietu izskatīšana kasācijas instancē patlaban prasa ļoti ilgu laiku – 2015.gada nogalē vidējais lietu izskatīšanas ilgums bija 15 mēneši, kas ievērojami pārsniedz pārējo divu AT departamentu attiecīgos rādītājus. Administratīvo lietu departamentā tie bija 3,3 mēneši, bet Krimināllietu departamentā – 1,3 mēneši. Lai arī Civillietu departamentā samazināts neizskatīto lietu uzkrājums, vienlaikus vērojama tendence, ka būtiski palielinās blakus sūdzību skaits un pieaug arī pieteikumu par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem skaits.
Likumā paredzēts noteikt, ka kasācijas tiesvedību var neierosināt, ja tiesnešu kolēģijai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs. Neatkarīgi no lietas iznākuma pareizības kasācijas tiesvedība ierosināma, ja pārsūdzētā sprieduma motīvu daļā konstatējamo kļūdu izvērtēšanai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Patlaban AT Civillietu departamenta tiesnešu kolēģija nav tiesīga atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību, ja tai rodas šaubas par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu.
Ņemot vērā AT Civillietu departamentā saņemto blakus sūdzību skaita būtisku pieaugumu, likumprojekts paredz, ka tiesnešu kolēģija var atteikties pieņemt blakus sūdzību, ja nav pamata uzskatīt, ka, izskatot blakus sūdzību, pārsūdzētais lēmums tiks atcelts vai grozīts.
Tāpat likumu paredzēts papildināt ar normu, kas Civillietu departamentam dod tiesības vienkāršotā veidā atcelt tos pārsūdzētos spriedumus, kuros nemotivēti nav ņemta vērā AT judikatūra, kas izveidojusies citās līdzīgās lietās.
Likumprojekts arī paredz palielināt drošības naudu, kas iemaksājama, iesniedzot kasācijas sūdzību. Tā tiks palielināta no līdzšinējiem 284,57 uz 300 eiro.
Otrajā lasījumā likumprojekts papildināts ar normu, ka lietas izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izskatāma tajā pašā tiesā, kas nolēmumu pieņēmusi, izskatot to pēc būtības. Patlaban šādus pieteikumus izskata vienu līmeni augstāka tiesa. Šādas izmaiņas ļaus atslogot AT, ņemot vērā, ka 2015.gadā pieteikumu skaits saistībā ar jaunatklātiem apstākļiem tajā palielinājies par teju 300 procentiem.
Tāpat komisija rosina papildināt likuma pantu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, nosakot, ka tajā jānorāda ne tikai visu termiņā neizpildīto saistību kopējā summa, bet arīdzan jāuzrāda visas saistības atsevišķi.
Saeimas Preses dienests