Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 10.maijā, sprieda par koledžu stratēģisku attīstību mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības sistēmas kontekstā. Koledžas ir kā solis starp vidējo un augstāko izglītību, tādēļ, domājot par ciešāku integrāciju augstākās izglītības programmās, koledžas nedrīkst nolaist kvalitātes latiņu, uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele.
„Koledžām ir nozīmīga vieta mūsu izglītības sistēmā: svarīgi tām pievērst pastiprinātu uzmanību, raugoties, lai koledžu statusa regulējums netraucētu pilnvērtīgai mācību iestāžu attīstībai un neciestu arī izglītības kvalitāte. Ja koledžas vēlas ciešāku integrāciju augstākās izglītības programmās, tām jānodrošina atbilstoša mācību kvalitāte, un no šīm prasībām mēs nedrīkstam atkāpies,” pēc sēdes uzsvēra I.Viņķele.
Diskutējot par koledžu attīstību, deputāti un nozares eksperti sēdē uzsvēra nepieciešamību arī koledžu programmu izstrādē iesaistīt nozaru ekspertu padomes. Tās sniegušas būtisku ieguldījumu, palīdzot pielāgot profesionālo izglītības programmu atbilstību darba tirgus vajadzībām.
Kā sēdē norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji, koledžas pilda duālu misiju kā profesionālās un augstākās izglītības iestādes. Tās ir izglītības iestādes, kas īsteno pirmā līmeņa profesionālās izglītības programmas, un tās var apgūt cilvēki, kuri ieguvuši vidējo izglītību. Pirmā līmeņa jeb īsā cikla profesionālās augstākās izglītības mērķis ir, reaģējot uz darba tirgus vajadzībām, īsā laika posmā sagatavot augsti kvalificētus vidēja līmeņa speciālistus.
Uz koledžu darbību attiecināms Augstskolu likums, tomēr regulējums nenosaka, vai koledžas ir augstākās izglītības sastāvdaļa vai arī uzlūkojamas kā tuvākas profesionālajai izglītībai. Kā informēja IZM pārstāvji, tiks vērtēta koledžu spēja integrēties augstākās izglītības programmās, turklāt pastiprināta uzmanība jāpievērš arī profesiju standartu pārskatīšanai.
Latvijā īsā cikla studiju programmas tiek īstenotas kopš 2000.gada, un šogad valstī ir akreditētas 169 pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas. No tām 105 studiju programmas īsteno 26 koledžas, bet 18 augstskolās tiek īstenotas kopā 64 programmas, informē IZM.
Vidēji 18 procenti no visiem studējošiem apgūst pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmās, vēsta ministrijas apkopotie dati. No tiem divas trešdaļas studē koledžās, bet viena trešdaļa – augstskolās, vēsta IZM apkopotie dati.
Saeimas Preses dienests