Lai pilnveidotu valsts civilās aizsardzības sistēmas regulējumu, Saeima ceturtdien, 5.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu.

Jaunā likuma mērķis ir noteikt civilās aizsardzības sistēmas un katastrofas pārvaldīšanas subjektu kompetenci, lai pēc iespējas pilnīgāk nodrošinātu cilvēku, vides un īpašuma drošību un aizsardzību katastrofas vai to draudu gadījumā.

Likums definē katastrofas jēdzienu, nosaka tās veidus un mērogus, kā arī jaunus katastrofas pārvaldīšanas pamatprincipus un atbildīgās institūcijas par katastrofas pārvaldīšanu.

Infrastruktūras īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem nebūs jāizstrādā civilās aizsardzības plāni, bet jānodrošina konkrēti likumā noteiktie aizsardzības pasākumi. Savukārt paaugstinātas bīstamības infrastruktūras īpašniekiem būs jāizstrādā plāns atbilstoši valdības noteiktajam.

Tāpat likums reglamentē starptautiskās palīdzības lūgšanu un sniegšanu katastrofas draudu un katastrofas gadījumā. Līdz šim bija noteikts, ka mūsu valsts var sniegt palīdzību katastrofās cietušām valstīm, bet regulējums neparedzēja tiesības lūgt starptautisko palīdzību.

Līdzšinējā Civilās aizsardzības likuma piemērošanas laikā ir radušās vairākas problēmas civilās aizsardzības sistēmā, plānošanā, pārvaldīšanā un resursu vadībā. Likums ministrijām arī nenosaka skaidrus pienākumus un tiesības civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas jomā, teikts likumprojekta anotācijā.

Kā iepriekš deputātus informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji, izmaiņas izstrādātas, ņemot vērā arī Zolitūdes traģēdijā gūtās mācības regulējuma nepilnību dēļ.

Līdz šim likums noteica, ka par civilās aizsardzības sistēmas darbību un tās uzdevumu izpildi ir atbildīgs Ministru prezidents, bet to vada, koordinē un kontrolē VUGD.

Likums stāsies spēkā šī gada 1.oktobrī.

Saeimas Preses dienests