Galerija

Trešdien, 27.aprīlī, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopsēdē deputāti iepazinās ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paveikto efektīva un ilgtspējīga skolu tīkla attīstībai, kas ietver arī jautājumu par jauno skolotāju atalgojuma modeli. Deputāti aicināja atbildīgās institūcijas turpināt aktīvu darbu, lai nodrošinātu kvalitatīvu vispārējās izglītības iestāžu tīklu un risinātu ar izglītības iestāžu pieejamību saistītos jautājumus.

„Izglītības un zinātnes ministrija Kārļa Šadurska vadībā ir izveidojusi pārliecinošu risinājumu efektīva un ilgtspējīga skolu tīkla attīstībai, kurā viena no būtiskākajām sastāvdaļām ir pedagogu algu modeļa reforma. Skolotāju atalgojuma jaunā sistēma ne vien risina pedagogu atalgojuma jautājumu, bet arī ir vērsta uz skolotāju papildus motivāciju un profesijas prestiža celšanu ilgtermiņā. Tie ir būtiski priekšnoteikumi, lai kopsolī ar pašvaldībām veidotu ikvienam skolēnam pieejamu skolu tīklu, kas sekmēs gan izglītības kvalitāti, gan ilgtermiņā ekonomisko izaugsmi un iedzīvotāju labklājību,” pēc sēdes uzsvēra Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.

Tāpat L.Straujuma akcentēja, ka tie ir kompleksi un sadarbībā risināmi jautājumi, kuros ir nepieciešama aktīva visas valdības līdzdarbība. „Īpaši tas attiecas uz Satiksmes ministriju, jo ir jābūt plānam par to, kā līdz ar skolu tīkla sakārtošanu pilnveidot arī skolēnu pārvadājumu sistēmu, lai bērni varētu droši nokļūt līdz skolai.”

Deputāti kopsēdē uzklausīja IZM ziņoto par efektīva skolu tīkla attīstību. Ministrija strādā pie jauna pedagogu atalgojuma modeļa izveides, kas ir viens no priekšnoteikumiem sekmīgai izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai, sēdē informēja IZM valsts sekretāra vietniece, Izglītības departamenta direktore Evija Papule.

IZM sagatavotais modelis paredz izglītības programmu izmaksu koeficientu izmaiņas, diferencētus izglītības pakāpju koeficientus, kā arī izmaiņas skolēnu skaita attiecībā pret vienu pedagogu mēneša darba likmi pēc teritoriālā iedalījuma. Saskaņā ar piedāvāto modeli zemākā pedagogu algas likme būs 680 eiro.

Tāpat E.Papule informēja par citiem darbības virzieniem skolu tīkla attīstībai, tostarp par plānotajiem atbalsta pasākumiem pedagogiem, kuri skolu likvidācijas vai reorganizācijas procesā varētu zaudēt darbu. Plānots atbalsts profesionālās kompetences pilnveidē, kā arī pirmspensijas vecuma pedagogiem (vecumā no 60 līdz 63 gadiem) darba zaudēšanas gadījumā paredzēts finansiāls atbalsts.

Par aktualitātēm jautājumā par skolēnu pārvadājumiem deputātus informēja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš. Viņš norādīja uz problēmu, ka pašvaldību organizēto skolēnu pārvadājumu maršruti un reisu izpildes laiki pārklājas ar reģionālo autobusu maršrutiem un kursēšanas grafiku, tādējādi radot liekas izmaksas valstij un pašvaldībām.

K.Godiņš akcentēja, ka mērķis ir novērst maršrutu dublēšanos un veicināt sadarbību starp pašvaldību un valsti, veidojot optimālu pārvadājumu sistēmu. Tāpat viņš informēja par veicamajām darbībām skolēnu pārvadājumu integrēšanai reģionālajā maršrutu tīklā, un līdz septembrim plānots pārņemt tos skolēnu maršrutus, kas dublējas ar reģionālajiem maršrutiem.

Trešdienas kopsēdē deputāti uzklausīja informāciju par Saeimas 2015.gada 17.decembra lēmuma „Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu kvalitatīvu vispārējās izglītības iestāžu tīklu un risinātu ar izglītojamo telpisko mobilitāti (izglītības iestādes fizisku pieejamību) saistītās problēmas” izpildi.

Fotogrāfijas: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72157665317284583
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

Saeimas Preses dienests