“Eiropas Komisijas sniegtās rekomendācijas Latvijai skaidri iezīmē virzienus, kuros jāstrādā mūsu valsts valdībai, proti, samazinoties iedzīvotāju skaitam, arvien nozīmīgāks kļūst valsts ieguldījums ikvienā Latvijas cilvēkā,” uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.
Eiropas lietu komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas deputāti pirmdien, 4.aprīlī, sanāca uz kopsēdi, lai uzklausītu Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas Innas Šteinbukas sniegto informāciju par Eiropas Komisijas aizvadītajā gadā sniegto ieteikumu Latvijai ieviešanu.
Eiropas Komisija ziņojumā par Latviju identificējusi virkni izaicinājumu darbaspēka piedāvājuma jomā, tostarp attiecībā uz demogrāfisko situāciju, izglītību un veselību, darba ražīgumu, darbaspēka izmaksām, darbaspēka nodokļiem un nabadzību. Tāpat akcentēti izaicinājumi biznesa vides un konkurētspējas jomā, tostarp attiecībā uz ēnu ekonomiku, investīcijām, inovācijām un valsts pārvaldi, deputātiem sacīja I.Šteinbuka. Viņa informēja, ka, analizējot 2015.gada rekomendāciju ieviešanu, Eiropas Komisija Latvijas sniegumu novērtējusi kā ierobežotu.
Rekomendāciju attiecībā uz budžeta politiku Latvija ir pilnībā ieviesusi – mūsu valsts ievēro budžeta politikas mērķus un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas sarūk, tiesa, nodokļu ieņēmumu struktūra kavē ekonomikas izaugsmi, augstais ēnu ekonomikas īpatsvars neļauj pienācīgi finansēt izglītību, sociālo palīdzību un veselības aprūpi, kā arī nodokļu slogs darbaspēka izmaksās gulstas uz mazo algu saņēmējiem un ir jānovirza uz citiem avotiem, norādīts dokumentā.
Izglītības jomā rekomendācija prasa uzlabot profesionālo un augstāko izglītību, mērķtiecīgāk finansēt pētniecību un stimulēt privātā sektora ieguldījumus inovācijās. Vienlaikus akcentēts progress, tostarp fakts, ka ir izveidota jauna profesionālās izglītības pārraudzības sistēma un veiktas investīcijas modernizācijā, informēja I.Šteinbuka.
Attiecībā uz sociālo politiku un veselību rekomendācija prasa reformēt sociālās palīdzības sistēmu, veikt nodarbinātības atbalsta pasākumus un uzlabot veselības aprūpes pieejamību. Sēdē Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča vērsa uzmanību, ka Eiropas Komisijas sagatavotajā vērtējumā nav korekti norādīt, ka situācija ar sociālajiem pabalstiem Latvijā nav uzlabojusies kopš 2009.gada, jo ir ieviesta un paaugstināta virkne pabalstu, ko finansē no valsts budžeta. A.Barča arī rosināja organizēt Sociālo un darba lietu komisijas deputātu, Eiropas Komisijas un Labklājības ministrijas pārstāvju tikšanos, lai viestu skaidrību šajā jautājumā.
Savukārt Veselības ministrijas pārstāve rekomendācijas kontekstā sacīja, ka ministrijā ir izveidota darba grupa, kas strādā pie jauna veselības sistēmas finansēšanas modeļa, un to plānots izstrādāt līdz šī gada beigām.
Visbeidzot attiecībā uz valsts pārvaldi un tieslietām Eiropas Komisijas rekomendācijā norādīta nepieciešamība uzlabot tiesu sistēmas efektivitāti un maksātnespējas administratoru atbildību, kā arī nostiprināt civildienestu.
Komisijas sēdē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens informēja, ka jau rīt valdībā plānota diskusija par rekomendāciju ieviešanu, un atzina, ka kopumā vērtējumam piekrīt. Viņš arī akcentēja, ka visās jomās notiek aktīvs darbs.
Saeimas Preses dienests