Ārlietu komisija galīgajā lasījumā atbalsta piecu nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei

(17.02.2016.)

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 17.februārī, noslēdza darbu pie likumprojektiem, kas paredz nodot biedrībai „Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome” trīs nekustamos īpašumus Rīgā un pa vienam Jūrmalā un Kandavā.

Īpašumus paredzēts nodot biedrībai, lai mazinātu vēsturiskās netaisnīgās sekas Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām, kas radušās totalitārā režīma veiktā holokausta un komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā mūsu valsts teritorijā.

“Jautājumu par šo īpašumu restitūciju komisijā sākām skatīt aizvadītā gada martā. Tam veltījām piecas komisijas sēdes, tostarp tikāmies ar ebreju kopienas pārstāvjiem un iztaujājām juristus. Mums ir bijis pietiekami daudz laika šī plašās diskusijas raisījušā jautājuma izskatīšanai, un esmu gandarīts par komisijas pausto atbalstu vēsturiskās netaisnības mazināšanai,” uzsver Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.

Pirms Otrā pasaules kara šie zemesgabali un ēkas bija ebreju sabiedriskās un reliģiskās organizācijas īpašumā. Kandavā un Jūrmalā esošajos nekustamajos īpašumos, ko paredzēts nodot biedrībai „Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome”, pirms kara atradās sinagogas. Rīgā viens no īpašumiem piederēja Ebreju sieviešu slimnīcas slimo kopšanas biedrībai, bet pārējie saistīti ar izglītības biedrībām „Ebreju izglītības biedrība Latvijā” un „Tora Vderech Erec”, kurai piederošajā ēkā darbojās ebreju skola.

Tāpat komisija galīgajam lasījumam apstiprināja grozījumus, kas noņem iepriekš noteiktos apgrūtinājumus – aizliegumu atsavināt vai ieķīlāt nekustamo īpašumu - sabiedriskās organizācijas „Rīgas Ebreju kopiena” īpašumā jau nodotajam zemesgabalam un ēkai Rīgā. Grozījumi arī atceļ nosacījumu, ka īpašums nododams atpakaļ valstij, ja biedrība beidz pastāvēt.

1940.gada jūnijā pirms PSRS īstenotās okupācijas Latvijā dzīvoja vairāk nekā 90 000 ebreju. Valstī aktīvi darbojās ebreju reliģiskās, kultūras, izglītības un citas organizācijas. Pēc okupācijas gandrīz visi ebreju organizācijas īpašumi tika nacionalizēti un konfiscēti jau pirmajā padomju varas gadā. Ebreju īpašumu nacionalizācija un konfiskācija tika pabeigta 1944.-1945.gadā, atstājot tikai pāris sinagogu ēkas. Komisija lūgs Saeimu likumprojektus iekļaut 25.februāra parlamenta sēdē.


Saeimas Preses dienests

Svētdien, 21.jūlijā