Lai pilnveidotu dzelzceļa nozares regulējumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 16.februārī, noslēdza darbu pie Dzelzceļa likuma grozījumiem. Tie paredz izveidot vienu regulējošo iestādi dzelzceļa nozarē, kā arī ieviest Eiropas Savienības prasības, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu.
Grozījumi paredz noteikt vienu regulējošo iestādi dzelzceļa nozarē - tā būs Valsts dzelzceļa administrācija. Tai paredzētas plašākas pilnvaras, un tā no sabiedrisko pakalpojumu regulatora pārņems dzelzceļa pārvadātāju licencēšanu, pasažieru pārvadājumu tirgus uzraudzību, kā arī sūdzību izskatīšanu saistībā ar piekļuves maksu dzelzceļa infrastruktūrai.
Tāpat paplašinās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskākās funkcijas, papildinot tās ar maksas noteikšanu un iekasēšanu visiem pārvadātājiem attiecīgajā dzelzceļa tīklā. Patlaban tajās ietverta lēmuma pieņemšana par dzelzceļa infrastruktūras maksu, jaudas sadali un konkrēta pārvadātāja vilciena nozīmēšanu. Kopš 2011.gada janvāra akciju sabiedrība “LatRailNet” veic publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas.
Valsts dzelzceļa administrācijai turpmāk būs jānodrošina, lai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja noteiktā maksa atbilst noteiktajiem maksas aprēķināšanas nosacījumiem un nav diskriminējoša. Tāpat tai regulāri, bet ne retāk kā reizi divos gados būs jāapspriežas ar dzelzceļa kravu un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu lietotāju pārstāvjiem, lai ņemtu vērā viņu viedokli dzelzceļa tirgū.
Turpmāk uz administrācijas direktora amatu varēs pretendēt personas, kuras atbilst Valsts civildienesta likuma prasībām un kurām ir atbilstoša kompetence un attiecīga pieredze dzelzceļa jomā. Patlaban likumā noteikts, ka administrāciju vada direktors, kuru pēc satiksmes ministra priekšlikuma amatā ieceļ un no tā atbrīvo valdība.
Likumu paredzēts papildināt ar noteikumiem par piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai, nosakot, ka pārvadātājam tiesības tai piekļūt, lai tas varētu sniegt dzelzceļa kravas pārvadājumu pakalpojumus, piešķir saskaņā ar taisnīgiem, nediskriminējošiem un pārredzamiem nosacījumiem. Šīs tiesības ietver arī piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno jūras un iekšzemes ostas, kā arī citas apkalpes vietas, kas var kalpot vairāk nekā vienam galapatērētājam. Likums arī regulēs normas attiecībā uz līgumiem starp pārvadātāju un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.
Grozījumos noteikts, ka līdz 2016.gada 30.jūnijam Valsts dzelzceļa administrācija sabiedrisko pakalpojumu regulatora izsniegtās pārvadātāja licences dzelzceļa pasažieru pārvadājumu veikšanai apmaina pret jauna parauga licencēm.
Līdz 2018.gada 1.aprīlim valdībai jāizstrādā un jāiesniedz Saeimai nepieciešamie likumprojekti, kas paredz Valsts dzelzceļa administrācijas, Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja funkciju izpildei atbilstošu finansējuma apmēru.
Likuma grozījumos precizēta arī virkne terminu, tostarp dzelzceļa infrastruktūras attīstība, uzturēšana, pārvaldītāja būtiskās funkcijas un citi.
Likums neattieksies uz sliežu ceļu infrastruktūru, kas ir funkcionāli atdalīta no dzelzceļa infrastruktūras un paredzēta pasažieru pārvadāšanai pilsētas teritorijā vai pārvadājumiem uzņēmuma teritorijā.
Plānots, ka likuma grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.
Dzelzceļa likuma grozījumi otrajā galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimai.
Saeimas Preses dienests