“Pirms vairākiem gadiem pasaules finanšu un ekonomikas krīzes laikā risinājums bija – vairāk Eiropas. Arī patlaban, kad Eiropu skar Tuvo Austrumu, Ziemeļāfrikas un citu Eiropas kaimiņu reģionu nestabilitātes izraisīta migrācijas krīze, risinājums ir – vairāk, nevis mazāk Eiropas.” To uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, otrdien, 26.janvārī, uzrunājot klātesošos ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs.
“Ja Eiropas Savienības valstīs pieļaus fundamentālo kļūdu un krīzes risinājumus meklēs stratēģijā “mazāk Eiropas”, atjaunojot robežas un ceļot sienas, īslaicīgi mūsu problēma kļūs nevis par mūsu, bet mūsu kaimiņu problēmu, un mūsu kaimiņu problēma savukārt kļūs par viņu kaimiņu problēmu. Tādā veidā Eiropa ļoti drīz sāks izskatīties pēc tādas pasaules daļas, kāda tā bija starpkaru periodā – noslēgta, rūgtu aizvainojumu un naidīguma pārņemta. Visai Eiropai un it īpaši Latvijai tas, kā zināms, beidzās traģiski,” uzsvēra komisijas priekšsēdētāja.
L.Čigāne pauda sapratni, ka nestabilitātes, draudu un neprognozējamos apstākļos cilvēku pirmais instinkts ir noslēgties, novilkt stingras un skaidras robežas ap savu mājas vietu. Vienlaikus viņa uzsvēra - mazāk saprotams ir tas, ka Eiropas Savienībā (ES) pašlaik ir cilvēki un politiķi, kas saka “šodienas Eiropa nav tā Eiropa, ko mēs gribējām, dodiet mums citu Eiropu vai arī mēs šajā spēlītē nepiedalīsimies”.
“Ilgu laiku mēs gribējām būt vienotajā Eiropas Savienībā tāpēc, ka tā bija miera un pārticības osta. Tagad mums jāgrib būt un palikt Eiropā tieši tāpēc, ka šīs mūsu kopīgās mājas piedzīvo izaicinājumus, ar kuriem tikt galā varēsim tikai kopā,” pārliecību pauda Eiropas lietu komisijas vadītāja. Viņa uzsvēra, ka patlaban – pēc sekmīgas ES prezidentūras, augošas ekonomikas apstākļos, pēc pieņemta 2016.gada valsts budžeta un laikā, kad ES kolēģi bažīgi jautā, kāpēc bija jākrīt valdībai, - mums jo īpaši svarīgi ir izveidot proeiropeisku valdību ar ministriem, kas aktīvi iesaistās ES darbā.
L.Čigāne klātesošajiem apliecināja, ka Saeimas Eiropas lietu komisija aizvadītajā gadā ir aktīvi strādājusi ar risinājumiem, kas meklēti migrācijas krīzes mazināšanai, proti, ar atpakaļatgriešanas mehānisma stiprināšanu, atbalstu Turcijai bēgļu izmitināšanā un kopēju ES robežapsardzi. “Diemžēl daudzi no šiem risinājumiem nav ieviesti ne jau Eiropas Komisijas nevēlēšanās dēļ, bet gan tieši tāpēc, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm ir atšķirīgs redzējums par tiem.”
Komisijas priekšsēdētāja uzsvēra: “Te arī neskaitāmie samiti un sanāksmes - ja uz tiem katrs atbrauc ar stingru pārliecību aizstāvēt tikai savu teritoriju un nepiekāpties ne par centimetru, iznākums ir nekāds. Kamēr iznākums ir nekāds, Eiropas Savienības sabiedrības, redzot šķietamo nespēju rīkoties, zaudē ticību un pārliecību par Savienības rīcībspēju.”
Noslēgumā L.Čigāne akcentēja, ka Vecgada nakts notikumi Ķelnē apliecināja – mums nevajag būt naiviem un cerēt, ka patvēruma meklētāji automātiski zinās un pieņems ES pieņemtās uzvedības normas. “Šādus pārkāpumus nedrīkst “pieciest”. Tie ir ātri jāizmeklē, un vainīgie attiecīgi jāsoda. Runa, iespējams, ir tikai par dažiem tūkstošiem noziedznieku, kuri nedrīkst apdraudēt 500 miljonu pilsoņu Eiropas Savienības nākotni.”
Ārpolitikas debates tiek translētas tiešraidē Saeimas mājaslapā www.saeima.lv. Pirms debatēm ar ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un ES jautājumos uzstājās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ārlietu ministram ne vēlāk kā 16.janvārī Saeimā jāiesniedz ar Ministru prezidentu saskaņots ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Šajā ziņojumā jāietver arī informācija par darbību ES jautājumos.
Pirmās Saeimas debates par Latvijas ārpolitikas jautājumiem notika 2011.gada 27.janvārī.
Saeimas Preses dienests