Lai nosargātu Latviju, mums vienlaikus ir jānosargā starptautiskā vide, kurā atrodamies. Proti, lai aizstāvētu mūsu valsti, valodu un kultūru un novērstu ārējos draudus, mums ir jāstrādā ar mūsu sabiedrotajiem, ar kuriem saistīta lielākā daļa Latvijas nacionālo interešu, - Eiropas Savienību (ES) un NATO. Tādēļ šogad Latvijas ārpolitikas būtiskākā prioritāte ir aizsargāt un stiprināt šīs divas organizācijas. To uzsvēra Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš, otrdien, 26.janvārī, no parlamenta tribīnes uzrunājot klātesošos ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs.
Ārlietu komisijas priekšsēdētājs atgādināja, ka pirms 25 gadiem tauta stāvēja barikādēs, ne tikai lai atjaunotu Latvijas neatkarību, bet arī, lai īstenotu to, ko nesen ierakstījām Satversmes preambulā – “lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību caur gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību”. Vienlaikus O.Ē.Kalniņš uzsvēra, ka aizvadītajā ceturtdaļgadsimtā esam sapratuši, ka ar barikādēm vien mēs neaizsargāsim mūsu nacionālās vērtības.
“Izolācijā mēs neizdzīvosim. Pasaulē ir 200 valstis, un mūsu pastāvēšana ir iespējama tikai tad, ja pratīsim sadarboties ar vairākumu no tām,” akcentēja komisijas priekšsēdētājs, norādot, ka ārpolitika ir instruments sadarbības īstenošanai.
“Ironiski, ka Krievijas agresija Ukrainā iedevusi NATO jaunu elpu, atjaunojusi organizācijas jēgu un, pateicoties Velsas samitam, piesķīrusi NATO jaunu mērķtiecību un muskuļus, it īpaši mūsu reģionā. Kamēr NATO kļūst stiprāka pret ārējiem draudiem, izaicinājumu aizvien ir daudz – Eiropas Savienība sastopas ar iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem,” teica O.Ē.Kalniņš. Šajā kontekstā viņš minēja pašreizējos nelegālās migrācijas izaicinājumus, uzsverot, ka Latvijai ir jāpiedalās šīs problēmas risināšanā, bet tikai ar tādiem risinājumiem, kas neapdraud Latvijas iekšējo mieru, drošību un stabilitāti.
“Tas Eiropas dienvidu valsts premjers, kurš piekrīt nosūtīt kaujas lidmašīnas uz Baltijas reģionu, lai palīdzētu nosargāt mūsu gaisa telpu NATO ietvaros, ir tas pats premjers, kurš mums varētu prasīt atbalstu vienotai Eiropas Savienības stratēģijai, lai atvieglotu bēgļu krīzi viņa reģionā. Vai šis premjers būs gatavs atbalstīt Latviju NATO ietvaros, ja Latvija atteiktos palīdzēt viņam Eiropas Savienības jautājumā? Tīri cilvēciski - es šaubos,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs, norādot, ka tāpēc ir būtiski, lai nākamā Latvijas valdība papildinātu un stiprinātu mūsu līdzšinējo nostāju par kompleksu risinājumu bēgļu jautājumā – ES ārējo robežu stiprināšanu, efektīvu atgriešanas politiku un cīņu ar organizēto noziedzību.
Kā būtiskus notikumus Latvijas ārpolitikā šajā gadā O.Ē.Kalniņš minēja arī mūsu valsts prezidentūru Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības formātā NB8, kā arī Baltijas Asamblejā un Baltijas Ministru padomē. Viņš norādīja, ka jautājumi, kas tiks apspriesti mūsu reģionā, ir tie paši, par kuriem runā NATO un ES – Krievijas agresija Ukrainā, terorisms un nelegālā migrācija. Sadarbības formātu un starptautisko organizāciju kontekstā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs minēja Latvijas mērķi šogad iestāties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā OECD.
Šajā gadā, tāpat kā iepriekš, Latvijas ārpolitikas intereses ir saistītas arī ar Austrumu partnerības valstīm, Centrālāziju un Āziju kopumā, sacīja O.Ē.Kalniņš.
Ārpolitikas debates tiek translētas tiešraidē Saeimas mājaslapā www.saeima.lv. Pirms debatēm ar ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un ES jautājumos uzstājās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ārlietu ministram ne vēlāk kā 16.janvārī Saeimā jāiesniedz ar Ministru prezidentu saskaņots ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Šajā ziņojumā jāietver arī informācija par darbību ES jautājumos.
Pirmās Saeimas debates par Latvijas ārpolitikas jautājumiem notika 2011.gada 27.janvārī.
Saeimas Preses dienests