Demogrāfijas lietu apakškomisija ieskicē veicamos darbus demogrāfijas jomā

(16.12.2015.)

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputāti 15.decembra sēdē vērtēja, kā līdz šim tikuši realizēti valdības deklarācijā ietvertie punkti attiecībā uz demogrāfiju un ar to saistītiem jautājumiem,  kā arī ieskicēja turpmākos uzstādījumus demogrāfijas jomā topošās valdības deklarācijai. 

“Neapšaubāmi, ka darāmā un risināmo jautājumu ģimeņu atbalstam joprojām ir daudz. Taču atkal jārunā par to, ka būtiski nepieciešama ir plānveida kopējā politika, kas joprojām iztrūkst nepietiekamo finanšu līdzekļu dēļ,” sēdē pauda apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks. 

Kā vienu no turpmākajiem uzstādījumiem I.Parādnieks rosināja veidot sabiedrību vienojošu plānu ar simbolisku nosaukumu “Māras solis”. “Tā būtu kā visaptveroša un mērķtiecīga valsts atbalsta programma ģimenēm ar bērniem, kas veidojama un realizējama līdz Latvijas simtgadei kā mūsu valsts demogrāfiskās atveseļošanās ceļa karte,” piedāvājumu raksturoja apakškomisijas priekšsēdētājs. Demogrāfijas lietu apakškomisija atbalstīja programmas apzīmējumu “Māras solis”, kā arī tās izstrādi un īstenošanu. 

Programmas ietvaros plānots turpināt darbu, lai varētu palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus ģimenēm ar bērniem un panākt bērna kopšanas pabalsta pieaugumu vismaz līdz minimālajam ienākuma līmenim par divām personām mājsaimniecībā. “Vēl viena prioritāte ir ģimenes valsts pabalsta palielināšana par otro un trešo bērnu, ko arī Labklājības ministrija atzinusi par nepieciešamu un pie kā šobrīd norisinās darbs,” uzsvēra I.Parādnieks. 

Ģimeņu atbalstam arī būtiski nodrošināt plašus bērna pieskatīšanas pakalpojumus, kā arī kvalitatīvas un veselīgas brīvpusdienas skolās līdz 9.klasei. I.Parādnieks arī akcentēja nepieciešamību pilnveidot ģimenes mājokļa atbalsta programmu, līdzsvarot pensiju sistēmu vecākiem, kas izaudzinājuši bērnus, un nodrošināt iespēju katram bērnam uzaugt ģimeniskā vidē. 

“Vēl plānā jāatzīmē ģimenes vērtību stiprināšana sabiedrībā, kā arī pašvaldību aktīva iesaiste ģimeņu atbalsta pasākumos. Tāpat jādomā, kā sniegt plašāku atbalstu ģimenēm, kurās ienāk trešais bērniņš. Tās varētu būt, piemēram, atlaides virknei pakalpojumu, pilnībā apmaksāta ēdināšana bērnudārzā, samazināta maksa par mājokļa īri vai arī finansiāla palīdzība mājokļa iegādei vai remontam,” veicamos darbus iezīmē I.Parādnieks. 

Kā pozitīvs veikums tika akcentēta Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas iestrādāšana likumā, tādējādi šī programma no pilotprojekta kļuvusi par pastāvīgu. Tomēr darbs pie šīs programmas turpināsies arī turpmāk, lai ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem būtu iespēja saņemt aizvien jaunas atlaides dažādiem pakalpojumiem, pauda apakškomisijas priekšsēdētājs. 

Pārrunājot demogrāfisko situāciju Latvijā, Pārresoru koordinācijas centra pārstāve Māra Sīmane atzīmēja, ka galvenais faktors, kas ģimenēm traucē un ir pat izšķirošs, lai pieņemtu lēmumu par bērnu laišanu pasaulē, ir nestabilitāte – gan ienākumos, darba tirgū, valsts un pašvaldību atbalsta politikā, gan arī mājokļa jautājumos. M.Sīmane, vērtējot mūsu valsts demogrāfiskās tendences, arī akcentēja, ka patlaban ģimenes pārsvarā plāno ne vairāk kā divus bērnus, 10 procenti Latvijas bērnu piedzimst ārzemēs, bet vislielākais nabadzības risks ir bērniem, kuri aug viena vecāka ģimenēs.

 

Saeimas Preses dienests

Sestdien, 28.maijā