“Patlaban Latvijai ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs – Krievija -, tādēļ gāzes tirgus liberalizācija Latvijā ir cieši saistīta ar mūsu valsts enerģētisko neatkarību. Situācija Eiropā apliecina, ka enerģētiskā neatkarība nav stāvoklis, kuru var sasniegt, lai pēc tam ļautos bezrūpīgai dzīvei. Tā ir nepārtraukta cīņa ar tirgus spēlētājiem, kas agresīvi aizstāv savas intereses. Tieši to šobrīd redzam arī Latvijā – cīņai par zemākām gāzes cenām mūsu patērētājiem ir pretinieki,” uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne trešdien, 28.oktobrī. Šādu nostāju pauda arī lielākā daļa komisijas deputātu, šodien diskutējot par gāzes tirgus liberalizāciju Latvijā.
Gāzes tirgus atvēršanas galvenais mērķis ir iespējami zemu gāzes cenu nodrošināšana patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņēmumiem -, kā arī drošu un stabilu gāzes piegāžu nodrošināšana, komisijas sēdē skaidroja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. Viņa informēja, ka valstīs, kurās vienīgais gāzes piegādātājs ir Krievijas uzņēmums “Gazprom”, gāzes cenas ir ievērojami augstākas nekā valstīs, kurās gāzes tirgus ir atvērts. Cenu starpība ir aptuveni desmit procenti, savukārt vasarā tā var sasniegt pat 40 procentus, skaidroja ministre.
Salīdzinoši augstās dabasgāzes cenas Latvijā ir šķērslis energointensīvu uzņēmumu piesaistīšanai darbam mūsu valstī, proti, šādi uzņēmumi izvēlas savu darbību veikt valstīs, kurās ir atvērts gāzes tirgus un līdz ar to zemākas gāzes cenas, tirgus liberalizācijas nepieciešamību pamatoja D.Reizniece-Ozola.
Ministre arī pauda sapratni par sabiedrības bažām saistībā ar gāzes tirgus atvēršanu. Cilvēki atceras laiku, kad Latvijā tika atvērts elektroenerģijas tirgus, kā rezultātā dažas patērētāju grupas par elektroenerģiju maksā būtiski augstāku cenu nekā līdz tirgus atvēršanai. Iemesls šādai situācijai bija fakts, ka pirms tirgus atvēršanas par elektroenerģiju maksājām cenu, kas zemāka nekā tirgū, un šo starpību sedza valsts ar subsīdijām. Situācija ar gāzi ir citādāka – patlaban, kad tirgus nav atvērts, par gāzi maksājam cenu, kas ir augstāka nekā brīvajā tirgū.
Saeima pirmajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz dabasgāzes tirgus atvēršanas principus, kā arī nosacījumus uzņēmuma “Latvijas Gāze” tirdzniecības virziena nodalīšanai no infrastruktūras pakalpojumu sniegšanas. Atvērtā tirgū dabasgāzes cenu noteiks tirgus dalībnieki, savstarpēji vienojoties. Taču mājsaimniecībām tiks nodrošināta iespēja saņemt dabasgāzi arī par regulatora noteiktajiem tarifiem, nevis tirgus cenu, paredz likumprojekts.
Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens uzņēmums – akciju sabiedrība “Latvijas Gāze” -, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Mūsu valsts dabasgāzes apgādes sistēma ar cauruļvadiem ir savienota tikai ar Lietuvas un Igaunijas sistēmām, bet ne ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Dabasgāzes piegāde no citām valstīm kļuvusi iespējama līdz ar Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidošanu un tā darbības sākšanu Lietuvā 2014.gada nogalē.
Sēdē deputāti aktualizēja jautājumu par medijos izskanējušajiem “Latvijas Gāzes” vadības izteikumiem, ka gāzes tirgus liberalizācijas gadījumā Latvijai ziemā nepietiks gāzes patēriņa nodrošināšanai. Tāpat sēdē izskanēja bažas par “Latvijas Gāzes” centieniem bremzēt tirgus liberalizāciju. Ekonomikas ministre uzsvēra – izteikumi par to, ka Latvijai ziemā nepietiks gāzes, nav patiesi. Ministrija regulāri saņem informāciju par Inčukalna gāzes krātuvē uzkrāto gāzi, un, pat ja kāda iemesla dēļ dabasgāzes piegāde Latvijai šobrīd tiktu pārtraukta, gāze mums pietiktu gadam pusotram, sacīja D.Reizniece-Ozola.
Lai izmaiņas Enerģētikas likumā stātos spēkā, Saeimai tās jāpieņem vēl otrajā un trešajā lasījumā. Par likumprojekta virzību atbildīga ir Saeimas Tautsaimniecības komisija.
Saeimas Preses dienests