Kāpēc valstī joprojām nedarbojas e-veselība, kas noticis ar šī projekta ieviešanu un kas to ir aizkavējis? To Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas deputāti trešdien, 21.oktobrī, kopsēdē prasīs skaidrot atbildīgajām amatpersonām, kā arī iepazīsies ar Valsts kontroles (VK) ziņojumu par e-veselības projekta ieviešanā atklātajām nepilnībām.

“Šim projektam esam sekojuši līdzi jau gadiem, un atbildīgā ministrija aizvien solījusi, ka e-veselības pakalpojumi teju teju būs pieejami iedzīvotājiem. Taču termiņi aizvien tiek pārbīdīti. Deputāti vēlas rast skaidrību, kāds būs šī nozīmīgā projekta liktenis,” norāda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētaja Aija Barča.

VK savā revīzijā konstatējusi, ka kopš e-veselības projekta uzsākšanas ir pagājuši deviņi gadi un Veselības ministrija projektā ir ieguldījusi 14,5 miljonus eiro, tomēr e-veselības informācijas sistēma un plānotie pakalpojumi iedzīvotājiem nav pieejami. 

“Līdz šim e-veselības plānošana, pārvaldība un kontrole ir bijusi ļoti zemā līmenī, un tā ir radījusi sabiedrības neuzticību. Tomēr projekts ir būtisks veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai Latvijā, tāpēc vēlamies gūt pārliecību, ka atbildīgās amatpersonas ir izdarījušas nepieciešamos secinājumus un turpmāk projekta īstenošana notiks pēc aktualizēta plāna,” akcentē Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

E-veselība ir uz pacientu vērsts veselības aprūpes modelis, un tajā ārsti, pacienti un veselības aprūpes iestādes sadarbojas, izmantojot informācijas tehnoloģiju iespējas, lai labākajā veidā organizētu un nodrošinātu pacienta ārstniecības procesus, vienlaikus efektīvākajā veidā pārvaldot veselības aprūpes sistēmu.

Nacionālā veselības dienesta informācija liecina, ka e-veselība Eiropas Savienībā (ES) izvirzīta kā viens no galvenajiem instrumentiem veselības aprūpes kvalitātes, piekļuves un drošības veicināšanā. E-veselībai ir būtiska loma katrā ES dalībvalstī, jo tā palīdz ietaupīt laiku un finanšu resursus veselības aprūpes darbiniekiem un pacientiem, kā arī nodrošina vienkopus kvalitatīvu un pilnīgu informāciju par katru pacientu. Tādēļ e-veselībai ir izšķiroša nozīme arī starpvalstu veselības aprūpes uzlabošanā, jo tā nodrošina ātru informācijas apmaiņu par pacientu no vienas dalībvalsts ārstniecības iestādes uz citu.

Komisiju kopsēdē aicināti piedalīties Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Finanšu ministrijas un VK pārstāvji.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēde notiks trešdien, 21.oktobrī, pulksten 12.00, Saeimas Sarkanajā zālē, Jēkaba ielā 11.




Saeimas Preses dienests