Likumā noteiks gāzes tirgus atvēršanas principus no 2017.gada

(14.10.2015.)

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 14.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja Enerģētikas likuma grozījumus, kas paredz dabasgāzes tirgus atvēršanas principus no 2017.gada 3.aprīļa, kā arī uzņēmuma “Latvijas Gāze” sadalīšanas nosacījumus.

Komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš norāda, ka deputāti šodien vienbalsīgi atbalstīja šo likumprojektu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam nosakot 13.novembri.

Pēc diviem gadiem dabasgāzes cenu noteiks tā tirgus dalībnieki, savstarpēji vienojoties. Taču mājsaimniecībām tiks nodrošināta iespēja saņemt to arī par regulatora noteiktajiem tarifiem, nevis tirgus cenu, šodien deputātus par likumprojekta būtību informēja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. Publiskajam tirgotājam pienākumu piegādāt gāzi par regulētiem tarifiem noteiks ar Ministru kabineta noteikumiem. Tāpat no 2017.gada 3.aprīļa būs jābūt izveidotam no uzņēmuma “Latvijas Gāze” neatkarīgam uzņēmumam, kas nodrošinās dabasgāzes pārvadi un uzglabāšanu. Uzņēmumu “Latvijas Gāze” pilnībā sadalīt plānots līdz 2017.gada beigām.

Likumprojekts paredz noteikt valstij pirmpirkuma tiesības, ja persona, kas ir vienotās dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas īpašnieks vai šādas sistēmas operators, atsavina vairāk nekā vienu procentu sava uzņēmuma daļas vai akcijas. Tāpat saskaņā ar likumprojektu valsts varēs pretendēt uz pirmpirkuma tiesībām, ja komersants, kam pieder dabasgāzes pārvades sistēma vai jebkāda tās daļa, vai Inčukalna pazemes gāzes krātuves daļa, atsavina dabasgāzes pārvades sistēmu vai jebkādu tās daļu, vai zemesgabalus, uz kuriem atrodas Inčukalna gāzes krātuvei nepieciešamās ēkas, būves un tehnoloģiskās iekārtas. 

Līdz ar izmaiņām paredzēti nosacījumi vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora īpašniekiem, nosakot, ka tam jābūt nošķirtam no dabasgāzes un elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības. Ja investors būs valsts, viena un tā pati valsts pārvaldes institūcija nedrīkstēs kontrolēt energoapgādes komersantu, kas ražo un tirgo dabasgāzi un elektroenerģiju. Satversmes aizsardzības birojam un Drošības policijai būs jāsniedz atzinums par personas un darījuma atbilstību un tā ietekmi uz nacionālo drošību, teikts atbildīgās ministrijas sagatavotajā informācijā.

Tāpat grozījumi nosaka sabiedriskā pakalpojuma regulatora tiesības un pienākumus, īstenojot dabasgāzes sistēmas operatoru uzraudzību, kā arī soda naudas piemērošanu gāzes operatoram pārkāpumu gadījumos.

Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens uzņēmums – akciju sabiedrība “Latvijas Gāze”, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Mūsu valsts dabasgāzes apgādes sistēma ir savienota tikai ar Lietuvas un Igaunijas sistēmām, bet ne ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, un Latvijai patlaban ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs – Krievija. 

2014.gada martā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas paredzēja gāzes tirgu mūsu valsts iedzīvotājiem atvērt ne agrāk kā 2017.gada aprīlī, kā arī uzņēmuma “Latvijas Gāze” sadalīšanu.

Tautsaimniecības komisija lūgs Saeimu Enerģētikas likuma grozījumus pirmajā lasījumā skatīt 22.oktobra parlamenta sēdē.

Lai izmaiņas stātos spēkā, Saeimai tās jāpieņem trīs lasījumos. 



Saeimas Preses dienests

Sestdien, 20.jūlijā