Latvijas valstij ir aktīvi jārīkojas, lai novērstu gadījumus, kad ārvalstīs no latviešu ģimenēm tiek izņemti bērni un ievietoti audžuģimenēs, neņemot vērā viņu etnisko, kultūras un valodas izcelsmi. Tas ir ANO konvencijas par bērnu tiesībām pārkāpums, kas jānovērš. To uzsvēra Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputāti, otrdien, 13.oktobrī, skatot jautājumu par Latvijas valsts piederīgo bērnu aizsardzību ārvalstīs.
Apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks problēmu ilustrēja ar konkrētiem gadījumiem Apvienotajā Karalistē un vairākās valstīs, vēršot deputātu uzmanību, ka aizvien pieaug to gadījumu skaits, kad Latvijas pilsoņi ārvalstīs tiek izņemti no ģimenēm. “Tas, kas notiek Apvienotajā Karalistē, ir klajš starptautisko normu pārkāpums. Mūsu bērniem tiek nolaupīta identitāte. Latvijai tiek nolaupīti mūsu bērni,” situācijas nopietnību raksturoja I.Parādnieks.
Deputāti sēdē secināja, ka Lielbritānijas iestādes rīkojas pretlikumīgi, savlaicīgi neinformējot Latvijas valsts varas iestādes par gadījumiem, kad ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem no ģimenēm tiek izņemti bērni un pārtrauktas aprūpes tiesības, tādēļ to rīcība ir pretrunā ar starptautiskajām tiesību normām.
Apakškomisijas deputāti nolēma aicināt valdību uzdot Ārlietu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju izvērtēt iespējas Latvijai sniegt sūdzību pret Apvienoto Karalisti Starptautiskajā tiesā Hāgā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā par Vīnes konvencijas par konsulārajiem sakariem, ANO Bērnu tiesību konvencijas un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumiem. Tāpat sēdē nolemts aicināt valdību, izmantojot visus diplomātiskos resursus, apturēt gan konkrēta bērna adopcijas procesu Apvienotajā Karalistē, gan izveidot striktu procedūru Latvijas valsts dienestu rīcībai nepilngadīgo valsts piederīgo interešu aizstāvībai.
Galvenā problēma, kas jāatrisina, ir savlaicīgas un pilnvērtīgas informācijas apmaiņa starp iesaistīto valstu atbildīgajām iestādēm, uzsvēra pieaicinātie pārstāvji no Tieslietu ministrijas un Ārlietu ministrijas. Deputāti noskaidroja, ka abu iestāžu rīcībā nav pilnīgas informācijas par to, cik Latvijas pilsoņiem ārvalstīs ir atņemtas bērnu aprūpes tiesības. Tāpat arī nav pilnīgas informācijas par to, cik Latvijas valsts piederīgo ir nodoti piespiedu adopcijā ārpus Latvijas.
Apakškomisijas deputāti norādīja arī uz būtiskajām atšķirībām Latvijas un Apvienotās Karalistes tiesību sistēmās, rosinot Latvijas varas pārstāvjus pieaicināt profesionālus Apvienotās Karalistes juristus, kas pārzina šos jautājumus.
“Vienlaikus augstu vērtējam Latvijas vēstnieka Apvienotajā Karalistē Andra Teikmaņa iniciatīvu Latvijas pilsoņiem pieteikties par audžuvecākiem Apvienotajā Karalistē, veidojot audžuvecāku tīklu. Kā pagaidu risinājums tas ir piemērots, lai palīdzētu šiem bērniem un dotu viņiem iespēju krīzes situācijā saglabāt latviskās saknes un ierasto kultūrvidi. Taču papildus tam ir jāpanāk, ka tiem bērniem, kuru vecākiem ir atņemtas aprūpes tiesības, ir iespēja nonākt Latvijas audžuģimenēs, un ārkārtas situācijā – arī nodot adopcijā šos bērnus ģimenē Latvijā,” pauda I.Parādnieks.
Saeimas Preses dienests