Galerija
Trešdien, 30.septembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas un Saeimas Ārlietu komisijas deputāti iepazinās ar indikatīvo rīcības plānu patvēruma meklētāju pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā. Ārlietu komisijas sēdē aktualizēta nepieciešamība Latvijai iesaistīties migrācijas krīzes risināšanā Eiropas līmenī, uz ko aicinājusi Luksemburgas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē.
Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš uzsver, ka Latvijai, tostarp parlamentam, ir jānāk klajā ar priekšlikumiem Eiropas migrācijas krīzes risināšanai. “Ar šo jautājumu patlaban strādā Luksemburgas prezidentūra. Lai nerastos situācija, ka Latvijas viedoklis nav ņemts vērā un mums ir jāpieņem citu Eiropas valstu izstrādātie migrācijas krīzes risinājumi, ko vairs nevaram ietekmēt.”
Pilsonības komisijas deputāti ir pārliecināti, ka migrācijas krīze un patvēruma meklētāju uzņemšana Latvijā atkal izgaismojusi integrācijas politikas hronisku kaiti – vienotas pārraudzības un vadības trūkumu - un tās koordinācija būtu jāveic Ministru prezidentam, uzsver komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis. Tāpat izpildvarai ir jāskaidro sabiedrībai izmaksas, kuras prasīs patvēruma meklētāju uzņemšana mūsu valstī un kuras patlaban izsaukušas sabiedrības sašutumu, akcentē I.Latkovskis.
Indikatīvais rīcības plāns patvēruma meklētāju pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā paredz, ka galvenokārt uzņems patvēruma meklētāju ģimenes, kurās vismaz viens pieaugušais ir darbspējīgā vecumā un runā vienā no ES oficiālajām valodām. Tāpat kritēriji patvēruma meklētāju uzņemšanai ir izglītība un dokumentu esamība, deputātus informēja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane. Viņa vada darba grupu, kas izstrādā rīcības plānu patvēruma meklētāju pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā.
Būtiskākais priekšnoteikums patvēruma meklētāju pārvietošanai uz Latviju ir viņu pašu vēlme doties uz mūsu valsti, sacīja IeM valsts sekretāre un informēja, ka pēc ierašanās Latvijā patvēruma meklētājus izmitinās patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki”, kur intensīvos trīs mēnešu kursos apgūs latviešu valodu un tiks informēti par mūsu valsti, tiesisko regulējumu un citiem jautājumiem.
Indikatīvais rīcības plāns paredz, ka Latvija, sākot no šī gada beigām, uzņems 30 patvēruma meklētājus mēnesī, un katra patvēruma meklētāja iesnieguma izskatīšana aizņems aptuveni trīs mēnešus, sacīja I.Pētersone-Godmane. Viņa arī informēja, ka tās personas, kurām bēgļa vai alternatīvais statuss netiks piešķirts, tiks nosūtīti atpakaļ uz savu izcelsmes vai mītnes zemi, un viņu vietā Latvijai nebūs jāuzņem citi patvēruma meklētāji.
Skaidrība, cik Latvijas valstij izmaksās patvēruma meklētāju uzņemšana, būs 20.oktobrī, kad par to spriedīs valdība, savukārt rīcības plāns patvēruma meklētāju pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā būs gatavs 30.novembrī, teica IeM valsts sekretāre. Tāpat līdz 20.oktobra valdības sēdei vēl diskutēs par to, kura nozaru ministrija koordinēs patvēruma meklētāju integrācijas procesu, un par priekšlikumu ar patvēruma meklētājiem strādāt vēl pirms viņu ierašanās Latvijā, lai, atbraucot uz mūsu valsti, viņi uzreiz varētu doties uz pašvaldībām.
Saeimas Preses dienests