Saeima otrdien, 6.jūlijā, konceptuāli kā steidzamus atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā, ar kuriem iecerēts pagarināt maksātnespējas administratora kvalifikācijas periodu uz pieciem gadiem līdzšinējo divu vietā.
Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam administratoram ir pienākums regulāri kārtot kvalifikācijas eksāmenu, pēc kura nokārtošanas tiek pagarināts izsniegtās amata apliecības derīguma termiņš. Kvalifikācijas eksāmens jānokārto līdz izsniegtās amata apliecības derīguma termiņa beigām, teikts likumprojekta anotācijā.
Kā pirms tam par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas sēdē atzīmēja Tieslietu ministrijas pārstāvji, iepriekš konstatētās problēmas maksātnespējas jomā ir novērstas un atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda rekomendācijām administratoru amata kvalifikācijas periodu ir iespējams pagarināt. Termiņa pagarinājums tiek pielīdzināts līdzīgu juridisko jomu pārstāvju kvalifikācijas regulējumam.
Grozījumi arī paredz, ka administratoriem būs jāapmeklē kvalifikācijas pilnveides pasākumi kopumā 80 akadēmisko stundu garumā līdz šim noteikto 32 stundu vietā.
Likumprojekts paredz arī izmaiņas administratora eksaminācijas procesā. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Tieslietu ministrijā, līdz šim jaunu administratoru uzņemšana profesijā notikusi samērā mehāniska procesa ietvaros, tas ir, ne retāk kā reizi divos gados organizējot administratora eksāmenu. Ar likumprojektu iecerēts, ka administratora eksāmena organizēšanas nepieciešamība tiks vērtēta, ņemot vērā izmaiņas ekonomiskajos procesos, profesijā esošo administratoru noslodzi un citus objektīvi apzināmus apstākļus un rādītājus. Savukārt jautājumu par administratora eksāmena organizēšanu plānots nodot izlemšanai Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajai padomei.
Vienlaikus likumā plānots ietvert ierobežojumu piecus gadus pretendēt uz administratora amatu, ja administrators atcelts no amata saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai noteikto prasību neievērošanu.
Lai likums stātos spēkā, tas Saeimai jāpieņem vēl otrajā – galīgajā – lasījumā.
Saeimas Preses dienests