Lai veicinātu zemes dzīļu efektīvāku izmantošanu un zemes īpašnieku plašāku iesaisti to izpētē, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 16.februārī, noslēdza darbu pie likuma grozījumiem par zemes dzīlēm.

Likumu plānots papildināt ar jaunu terminu - valsts nozīmes ģeoloģiskā izpēte -,nosakot, ka tās mērķis ir iegūt svarīgu informāciju par teritorijas ģeoloģisko uzbūvi, ģeoloģiskajiem procesiem un derīgajiem izrakteņiem, kam var būt īpaši svarīga nozīme valsts ekonomikas, aizsardzības un citās jomās.

Valsts nozīmes derīgo izrakteņu klāstu paredzēts papildināt ar kristāliskā pamatklintāja iežiem. Likuma izmaiņu autori akcentējuši, ka šie ieži var saturēt īpaši vērtīgus metālus, no kuriem daudzi Eiropā atzīti kā kritiskās izejvielas, jo galvenokārt tiek importēti. Šie metāli ir neaizvietojami dažādu elektronisko iekārtu ražošanā.

Izmaiņas paredz nosacījumus kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalā, tostarp izmantotājam pirms licences saņemšanas būs jāiesniedz Valsts vides dienestā finanšu nodrošinājums. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivāciju un smagu negadījumu seku novēršanu.

Savukārt, ja komersants par saviem līdzekļiem būs veicis kristāliskā pamatklintāja iežu ģeoloģisko izpēti bez valsts atbalsta un pārkāpumiem un vēlēsies saņemt licenci iežu ieguvei valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalā, viņam būs iespēja to saņemt bez konkursa. Šādu kārtību noteiks valdība.

Lai varētu veikt izpēti, izmaiņas paredz precizēt zemes dzīļu lietošanas tiesību aprobežojumus. Zemes īpašniekam būs tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību, ja tie radušies valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala izmantošanas dēļ. Paredzēts noteikt, ka par atlīdzības apmēru turpmāk būs jāslēdz rakstveida vienošanās.

Plānots, ka turpmāk zemes dzīļu izmantošanas licenci varēs saņemt, ja viena vai vairāku virszemes ūdensobjektu ierīkošanas gaitā paredzēts iegūt derīgos izrakteņus vairāk nekā 10 000 kubikmetru apjomā līdzšinējo 20 000 kubikmetru vietā. Apjoma samazināšana nepieciešama, lai ierobežotu iespējamās pretlikumīgās darbības, kas saistītas ar derīgo izrakteņu realizāciju bez licences, teikts likumprojekta anotācijā.

Ja zemes dzīles tiks izmantotas sabiedrības un valsts interesēs, grozījumi paredz noteikt gadījumus, kad līguma slēgšana ar zemes īpašnieku nebūs nepieciešama. Tas paātrinās derīgo izrakteņu meklēšanas un ģeoloģiskās izpētes procesu plašās teritorijās, kurās ir liels skaits zemes īpašnieku, norādījuši likumprojekta autori.

Tāpat likumā plānots definēt rekultivāciju, nosakot, ka tā veicama pēc derīgo izrakteņu ieguves, lai sagatavotu derīgo izrakteņu ieguves vietu turpmākai zemes izmantošanai atbilstoši plānotajam zemes lietošanas mērķim.

Likumprojekta autori anotācijā skaidrojuši, ka patlaban likums neveicina investoru interesi par derīgajiem izrakteņiem, kas atrodas dziļākajos zemes slāņos, tostarp kristāliskajā pamatklintājā.

Šobrīd jebkuri zemes dzīļu izmantošanas darbi ir tieši atkarīgi no zemes īpašnieka, tāpēc veikt ģeoloģisko kartēšanu vai citus izpētes darbus bieži vien nav iespējams. Investoram vai zinātniskajai institūcijai jāvienojas ar katru zemes īpašnieku par derīgo izrakteņu meklēšanas, izpētes vai ieguves darbu veikšanu vēl pirms zemes dzīļu izmantošanas licences saņemšanas, norādījuši izmaiņu autori.

Pagājušā gadsimta otrajā pusē veiktā ģeoloģiskā kartēšana liecina, ka Latvijā ir potenciāli pieejami minerālie resursi – ogļūdeņraži, dažādu metālu rūdas un citi, kas atrodas ne tikai nogulumiežos, bet arī kristāliskajā pamatklintājā. Perspektīvajiem minerālajiem resursiem nepieciešama papildu detalizēta izpēte, teikts likumprojekta anotācijā.

Lai grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” stātos spēkā, tie vēl trešajā – galīgajā - lasījumā jāatbalsta Saeimai.

Saeimas Preses dienests