Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 9.decembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, ar kuriem paredzēts īstenot nepilngadīgo kriminālatbildības reformu.

Deputāti un nozares lietpratēji diskutēja par naudas sodu kā nepilngadīgajiem piemērojamu soda veidu, kuru iepriekš no likuma bija paredzēts izslēgt. Komisija lēma saglabāt spēkā esošajā likuma redakcijā ietverto naudas sodu, paredzot, ka nepilngadīgajiem to varēs piemērot arī turpmāk.

“Mums ir jāuzticas tiesai. Ir jāpastāv plašākai izvēles iespējai, tiesnesim vērtējot individuālus gadījumus un konkrētus apstākļus, lai varētu piemērot efektīvāko un mazāk traumējošo soda mēru,” sacīja komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs.

Nepilngadīgo kriminālatbildības reformas mērķis ir samazināt to gadījumu skaitu, kad nepilngadīgajiem piemēro kriminālatbildību, un veicināt pārkāpumus izdarījušo nepilngadīgo veiksmīgāku integrāciju sabiedrībā un darba tirgū. Likumā paredzēts noteikt, ka primārais soda mērķis attiecībā uz nepilngadīgo būs resocializācija. Vairumam nepilngadīgo problemātiska uzvedība ir pārejoša, tāpēc sods bez resocializācijas var potenciāli negatīvi ietekmēt nepilngadīgā identitāti un pašapziņu, kas nepieciešama sekmīgai attīstībai, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Tieslietu ministrijā.

Paredzēts, ka brīvības atņemšanu nepilngadīgajam vienmēr piemēros kopā ar probācijas uzraudzību, tā nodrošinot, ka pēc soda izciešanas tiks turpināts darbs pie nepilngadīgā resocializācijas, domāšanas un uzvedības maiņas.

Lai bērnu neizolētu no sabiedrības, bet veicinātu resocializāciju un domāšanas maiņu, ar likuma grozījumiem paredzēta iespēja, ka atbilstoši noziedzīga nodarījuma kaitīgumam tiesa probācijas uzraudzību kā pamatsodu nepilngadīgajam varēs noteikt uz laiku no trim līdz sešiem gadiem arī par tāda smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, un par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.

Vienlaikus ar likumu grozījumiem iecerēts uzlabot kriminālsodu sistēmu kopumā. Tostarp paredzēts probācijas uzraudzību noteikt arī kā pamatsodu. Šobrīd probācijas uzraudzība noteikta tikai kā papildsods. Probācijas uzraudzība kā pamatsods būtu efektīvs brīvības atņemšanai alternatīvs soda veids, kas ļautu nodrošināt likumpārkāpēja domāšanas, uzvedības korekcijas, ierobežojumu noteikšanas un kontroles iespējas, teikts likumprojekta anotācijā.

Tāpat likumprojekts paredz piespiedu darbu pārdēvēt par sabiedrisko darbu, definējot, ka tas kā pamatsods vai papildsods ir personas piespiedu iesaistīšana tās vecumam, individuāli psiholoģiskajām īpašībām, fiziskajām spējām un attīstības līmenim piemērotos sabiedrībai nepieciešamos darbos no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības.

Ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā cita starpā paredzēts risināt arī praksē konstatēto situāciju, kad nepieciešams pārņemt izpildei Latvijā ārvalsts tiesas nolēmumu, ar kuru personai ir piemērots sabiedriskais darbs, piemērojot to mēnešos, nevis stundās, kā tas paredzēts Latvijā.

Plānots, ka likumu grozījumi stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl galīgajā lasījumā jāpieņem Saeimai.

Saeimas Preses dienests