Saeima ceturtdien, 3.decembrī, trešajā lasījumā atbalstīja jaunu likumu, ar kuru noteikts, kā tiek organizēta Jaunsardze, kā arī ieviests jauns mācību priekšmets vidējās izglītības pakāpē – valsts aizsardzības mācība.
Likums paredz, ka valsts aizsardzības mācības apguvi bērniem un jauniešiem organizēs un Jaunsardzes darbu īstenos Jaunsardzes centrs, savukārt valsts un pašvaldību institūcijas tam sniegs atbalstu likumā minēto mērķu īstenošanā.
Noteikts, ka valsts aizsardzības mācību priekšmetu būs tiesīgas īstenot tikai personas, kuras ir profesionālā dienesta karavīri, zemessargi vai rezerves karavīri. Tā kā šobrīd visi jaunsargu instruktori neatbilst šīm prasībām, paredzēts piecu gadu pārejas periods, kura laikā jaunsargu instruktora amata pienākumus varēs pildīt arī citas personas, ar nosacījumu, ka tās atbilst noteiktajām izglītības un profesionālās sagatavotības prasībām, norādīts likuma projekta anotācijā.
Ar jauno likumu paredzēts, ka valsts aizsardzības mācības priekšmeta apguve vidējās izglītības programmās būs obligāta. Savukārt izglītojamajiem, kuri savas reliģiskās vai filozofiskās pārliecības, vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevarēs apgūt kādu valsts aizsardzības mācības priekšmeta satura daļu, jaunsargu instruktors mācību saturu un procesu pielāgos individuāli. Tāpat noteikts, ka skolā apgūtās zināšanas varēs papildināt valsts aizsardzības mācības nometnēs, dalība tajās būs brīvprātīga.
Likums paredz, ka līdz 2024.gada 31.augustam valsts aizsardzības mācība vidējās izglītības pakāpē tiks īstenota kā specializētais kurss veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā. Savukārt valsts aizsardzības mācības apguve būs obligāta no 2024.gada 1.septembra.
Saeimas Preses dienests