Saeima ceturtdien, 5.novembrī, trešajā lasījumā atbalstīja jaunu Valsts robežsardzes likumu. Tas izstrādāts, lai aktualizētu robežsardzes tiesisko regulējumu, kā arī nodrošinātu tā saskaņotību ar citiem normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tiesību normām.
Jaunizstrādātajā likumā saglabātas jau noteiktās Valsts robežsardzes funkcijas - valsts robežas neaizskaramības nodrošināšana un nelegālās migrācijas novēršana -, savukārt precizēti robežsardzes uzdevumi. Tāpat likumā noteikta robežsardzes sadarbība ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru.
Likums paredz, ka robežsargam dienesta pienākumu izpildes ietvaros būs tiesības pārbaudīt ikvienas personas identitāti, kā arī izņemt nederīgus ceļošanas dokumentus.
Atbilstoši robežsardzes funkcijām un uzdevumiem aktualizētas arī citas robežsargam noteiktās tiesības un pienākumi. Tāpat paredzēts, ka tie var būt noteikti arī citos Latvijas normatīvajos aktos. Likumā aktualizēts arī regulējums, kas attiecas uz fiziskā spēka, cīņas paņēmienu un speciālo līdzekļu lietošanu, dienesta suņa, kā arī ieroča izmantošanu.
Turpmāk robežsargam būs obligāta ieņemamajam amatam atbilstoša profesionālā izglītība robežapsardzības jomā vai speciālā robežsarga apmācība. Izmaiņas attieksies uz personām, kuras ir pieņemtas dienestā robežsardzē pēc likuma stāšanās spēkā, norādīts likumprojekta anotācijā. Tāpat likums paredz, ka katram robežsargam būs jāiziet speciāla, īpaši robežsardzes vajadzībām izstrādāta militārā apmācība. No tās varēs atbrīvot robežsargu, kurš iepriekš sekmīgi apguvis militārās apmācības kursu vai tam pielīdzināmu apmācību.
Uz terminētu laiku robežsargu varēs iecelt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīra amatā un ieskaitīt NBS vienības personālsastāvā. Likuma projekta anotācijā skaidrots, ka minētā pārcelšana varēs notikt, piemēram, lai nodrošinātu kvalitatīvu profesionālo sagatavošanu robežsargiem, kuri veic speciālas operācijas.
Karavīra amata pienākumu izpildes kārtību, kā arī robežsarga atlīdzības noteikšanas, formas tērpa un atšķirības zīmju valkāšanas, veselības stāvokļa pārbaudes veikšanas, izdienas aprēķināšanas un disciplinārsodīšanas kārtības noteikšana deleģēta Ministru kabinetam. Savukārt, ja robežsardze izņēmuma stāvoklī vai kara laikā iekļauta NBS sastāvā, plānots, ka robežsargam būs saistošas militārā dienesta tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka aizliegumus, dienesta dienas ilgumu, kā arī dienesta pienākumu izpildes un atpūtas laika sadali un tās nosacījumus.
Likums paredz arī robežsarga zvēresta institūta atjaunošanu, kā arī paredz atcelt pašlaik robežsargiem uzlikto aizliegumu apvienoties arodbiedrībās.
Saeimas Preses dienests