Saeima ceturtdien, 11.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumu, lai regulētu starpnieku darbības tiesiskos pamatus un nodrošinātu šo personu profesionālās darbības uzraudzību. Sākot ar 2021.gada 1.jūliju, starpniecības pakalpojumus drīkstēs sniegt tikai tās personas, kuras iekļautas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.
“Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu darījumu starpniecības jomā nepastāv efektīvs nozares regulējums. Arī nozares pārstāvji ir atzinuši, ka tikai nelielu tirgus daļu aizņem reģistrēti un godprātīgi pakalpojuma sniedzēji. Ar šo likumu mēs beidzot sakārtosim nekustamā īpašuma starpnieku darbību,” iepriekš uzsvēris par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro, piebilstot, ka jādara viss iespējamais, lai motivētu nekustamā īpašuma darījumu starpniekus reģistrēties, nevis paplašināt nozares “pelēko zonu”.
Likuma mērķis ir sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, kā arī novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu nekustamā īpašuma starpniecības darījumos. Starpnieku darbības uzraudzību nodrošinās Ekonomikas ministrija (EM), sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu.
Noteikts, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir fiziska vai juridiska persona, kas sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus, proti, par atlīdzību izsaka nekustamā īpašuma darījumu piedāvājumus, ved darījumu sarunas un sagatavo dokumentus, kā arī sniedz citus pakalpojumus, kas nepieciešami nekustamā īpašuma atsavināšanai, iznomāšanai, izīrēšanai vai citādai nodošanai lietošanā.
Personai, kas vēlēsies uzsākt starpniecības pakalpojumu sniegšanu, būs jāiesniedz EM attiecīgs iesniegums, savukārt ministrijai savā tīmekļvietnē būs jāuztur publiski pieejams nekustamo īpašumu starpnieku reģistrs. Vienlaikus EM būs tiesības izslēgt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku no reģistra, ja tas pārkāps likumā noteiktās prasības.
Likumā noteikts, ka starpniekiem jāpiedalās savas kvalifikācijas celšanas pasākumos. Minimālo kvalifikācijas celšanas pasākumu apjomu un saturu noteiks valdība.
Nekustamā īpašuma darījumu starpniekam katru gadu līdz 31.janvārim būs jāsniedz EM informācija par iepriekšējā kalendāra gadā noslēgtajiem starpniecības pakalpojumu līgumiem. Reģistrācijas maksu un ikgadējo nekustamā īpašuma darījumu starpnieka uzraudzības maksu, kas jāveic starpniekam, noteiks Ministru kabinets.
Nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem būs pienākums sniegt vispusīgu un patiesu informāciju par attiecīgo nekustamo īpašumu – arī par trūkumiem, nastām, apgrūtinājumiem un nodokļiem. Ja informācija tiks noklusēta, starpniekam būs jāuzņemas atbildība par radītajiem zaudējumiem, paredz likums.
Likums stāsies spēkā šī gada 1.augustā.
Saeimas Preses dienests