Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 10.jūnijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Muzeju likumā, kuru mērķis ir pilnveidot valsts muzeju pārvaldību un precizēt nozares normatīvo regulējumu. Grozījumi noteic jaunu valsts muzeja juridisko statusu, paredzot, ka valsts muzeji var darboties arī kā atvasinātas publiskas personas.
Šobrīd spēkā esošais regulējums nav elastīgs jautājumā par budžeta izmantošanu, un finanšu līdzekļi “beidzas” gada beigās, deputātiem akcentēja Kultūra ministrijas pārstāvji. Nav iespējama saimnieciskās darbības rezultātā iegūto līdzekļu uzkrāšana, ko varētu novirzīt muzeju darbības attīstībai un kas atslogotu valsts budžetu. Tāpat šobrīd nav iespējams elastīgi veidot pakalpojuma cenu, jo cenrāži ir jāapstiprina Ministru kabinetā, un arī atalgojums katrai amatu kategorijai ir noteikts Ministru kabineta noteikumos.
Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā muzeju maksas pakalpojumi tiek apstiprināti Ministru kabineta līmenī, uzsvērts anotācijā, piebilstot, ka šāda kārtība pēc būtības ir nesaimnieciska, jo neļauj muzejiem operatīvi regulēt pakalpojumu izcenojumus atbilstoši pieprasījumam.
Muzeju darbības nodrošināšanā būtiska loma ir muzeju pašu ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un saimnieciskajai darbībai, savukārt valsts budžeta dotācija tikai daļēji sedz muzeja darbībai nepieciešamo finansējumu. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, muzeju pašreizējais juridiskais statuss – tiešā valsts pārvaldes iestāde – neļauj operatīvi reaģēt uz tirgus situāciju, kaut arī muzeja ieņēmumu struktūrā būtisku ieņēmumu daļu veido pašu ieņēmumi.
Latvijā no 108 akreditētajiem muzejiem darbojas 16 valsts uzturēti un dibināti muzeji. Kā sēdē uzsvēra Kultūras ministrijas pārstāvji, plānotie grozījumi paredz arī iespēju saglabāt jau esošo valsts pārvaldes formu.
Tāpat grozījumi paredz noteikt, ka valsts muzeja direktora amatam izsludina atklātu konkursu un direktoru pieņem darbā uz pieciem gadiem, vienlaikus neierobežojot pieļaujamo termiņu skaitu. Šobrīd muzeju direktoriem normatīvajos aktos nav noteikts amata pilnvaru termiņa ierobežojums un likums nenosaka arī direktoru atlases kārtību, kaut gan praksē Kultūras ministrija izmanto atklāta konkursa procedūru, teikts anotācijā.
Likumprojekts aptver arī jautājumu par muzeju akreditācijas procesu, iekļauj jaunas normas par nelikumīgi pārvietotiem un iegūtiem kultūras un dabas priekšmetiem, Nacionālā muzeju krājuma priekšmetu atsavināšanu un izņemšanu, kā arī atsevišķu terminu un jēdzienu lietojumu.
Kā uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, šie grozījumi paredz būtiskas izmaiņas valsts muzeju pārvaldības sistēmā, līdz ar to, turpinot darbu pie likumprojektu izstrādes, ir nozīmīgi uzklausīt visu iesaistīto pušu viedokļus.
Izglītības komisija atbalstīja arī saistītos grozījumus Kultūras institūciju likumā.
Lai grozījumi Muzeju likumā un izmaiņas Kultūras institūciju likumā stātos spēkā, tās jāskata Saeimā vēl trīs lasījumos.
Saeimas Preses dienests