Lai veicinātu efektīvāku tiesībaizsardzības iestāžu darbu, kā arī paātrinātu izmeklēšanas procesu, Saeimas Juridiskās komisijas deputāti trešdien, 3.jūnijā, lēma virzīt galīgajam lasījumam Saeimā grozījumus Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā un likumā par “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”. Grozījumi izstrādāti Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā.
Ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā paredzēts pirmstiesas kriminālprocesā atslogot izmeklēšanas iestāžu darbu, tādējādi paātrinot izmeklēšanu, kā arī atvieglot tiesas darba organizāciju saistībā ar tiesas sēžu plānošanu un iztiesāšanas norisi. Likumprojekts cita starpā paredz likumā nostiprināt aizturētā un aizdomās turētā pienākumu sniegt patiesas liecības. Nepatiesas liecības apzinātu sniegšanu varēs atzīt par atbildību pastiprinošu apstākli.
Ar likuma grozījumiem tiesnesim paredzēta kompetence, izvērtējot lietas apstākļus un lietas dalībnieku viedokļus, noteikt tiesas debašu runu ilgumu un apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu. Tas ne tikai nodrošinās procesuālo ekonomiju, bet arī uzlabos procesu kvalitāti, jo procesa dalībniekiem savs viedoklis un argumenti būs tiesai jāpasniedz koncentrētākā veidā, teikts likumprojekta anotācijā.
Grozījumi paredz papildināt likumu, nosakot tajā arī žurnālistu tiesības fiksēt tiesas gaitu. Paredzēts, ka žurnālisti tiesas sēdes laikā varēs izdarīt skaņas ierakstu, informējot par to tiesu un netraucējot tiesas procesu. Tāpat plānots noteikt, ka attēlu, kā arī skaņu un attēlu ierakstu varēs izdarīt tad, ja tiesa to atļaus. Pirms šī jautājuma izlemšanas tiesai būs jāuzklausa apsūdzētā, viņa aizstāvja, prokurora, cietušā vai tā pārstāvja un liecinieka viedoklis.
Tāpat iecerēts noteikt, ka krimināllietu ar vairākiem apsūdzētajiem varēs iztiesāt bez kāda apsūdzētā piedalīšanās, ja tiesas sēdē izskata apsūdzību pret citiem apsūdzētajiem, apsūdzētā piedalīšanās nav nepieciešama un viņš paziņojis, ka šajā sēdē nevēlas piedalīties.
Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka personai, kura traucē kriminālprocesā noteikto kārtību vai ignorē procesa virzītāja prasības, varēs uzlikt piespiedu naudu līdz trim Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu apmēram (iepriekš – līdz vienas minimālās mēnešalgas apmēram).
Likumprojekts paredz iespēju atlikt vai sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam procesuālo izdevumu samaksu. Tas būs iespējams, ja procesuālie izdevumi būs lielāki par vienu Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu un persona būs iesniegusi motivētu lūgumu. Plānots, ka lūgumu izskatīs rakstveidā un lēmums nebūs pārsūdzams.
Ar grozījumiem Krimināllikumā paredzēts palielināt naudas soda kā papildsoda apmēru, kā arī gradēt to atbilstoši noziedzīgu nodarījumu klasifikācijai. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, līdzšinējais regulējums, ar kuru naudas soda kā papildsoda apmērs noteikts vienas līdz 100 minimālo mēnešalgu apmērā, ir neefektīvs, īpaši gadījumos, kad to piemēro par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem. Ar grozījumiem paredzēts par smagu noziegumu, par kuru paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, un par sevišķi smagu noziegumu naudas sodu kā papildsodu noteikt 10 līdz 5000 minimālo mēnešalgu apmērā.
Gadījumā, ja uz mūžu notiesātais, kas ir atbrīvots no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa, pirmstermiņa uzraudzības laikā izdara noziedzīgu nodarījumu, tiesa noteiktajam sodam pievieno mūža ieslodzījumu, paredz plānotās izmaiņas.
Ar grozījumiem iecerēts palielināt sodu par 16 gadu vecumu nesasniegušas personas pamudināšanu, iesaistīšanu vai piespiešanu nodarboties ar prostitūciju. Par šādu noziedzīgu nodarījumu plānots sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. Iepriekš šāds sods tika piemērots par mazgadīgā jeb personas, kas nav sasniegusi 14 gadu vecumu, pamudināšanu, iesaistīšanu vai piespiešanu nodarboties ar prostitūciju.
Paredzēta arī atsevišķu noziedzīgu nodarījumu dekriminalizācija, tostarp nosakot, ka kriminālatbildība par svešas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, nevērīgi rīkojoties ar uguni vai citā vispārbīstamā veidā iestāsies tikai gadījumos, kad radīts būtisks kaitējums. Nav samērīgi personu saukt pie kriminālatbildības, ja nav iestājušās noteiktas kaitīgas sekas, atzīmē likumprojekta autori.
Tāpat plānots atteikties no kriminālatbildības par Ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums. Likumprojekts paredz par šādiem nodarījumiem noteikt atbildību saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
Ar grozījumiem likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” paredzēts definēt konkrētus kritērijus, kas norāda uz noziedzīga nodarījuma maznozīmīgu, kādēļ par to var neuzsākt kriminālprocesu vai arī to izbeigt, lemjot par personas atbrīvošanu no kriminālatbildības. Vienlaikus likumprojekta autori atzīmē, ka nodarījuma maznozīmīguma konstatēšana neradīs pienākumu atbrīvot personu no kriminālatbildības.
Likumprojektā ietvertais grozījums atslogos tiesībaizsardzības iestāžu un prokuratūras darbu, vienlaikus radot iespēju lielāku resursu atvēlēt kriminālprocesiem, kuri uzsākti pēc smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanas, ka arī pēc tādu nodarījumu izdarīšanas, ar kuriem ticis radīts būtisks kaitējums vai smagas sekas ar likumu aizsargātajām interesēm, teikts likumprojekta anotācijā.
Lai grozījumi Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā un likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” stātos spēkā, tie vēl galīgajā lasījumā jāatbalsta Saeimai.
Saeimas Preses dienests