2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudes darbi par vispārējās pamatizglītības ieguvi nenotiks, izņemot centralizēto eksāmenu latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās skolēniem, kuri šo eksāmenu vēlas kārtot. Tā ceturtdien, 7.maijā, lēma Saeima, otrajā – galīgajā - lasījumā atbalstot par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību”.
Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju saistībā ar koronavīrusa Covid-19 ierobežošanu, 12.klasei mācību gads šogad pagarināts līdz 7.jūlijam.
Tāpat likums paredz - ja Latvijas Republikā izsniegtam personu apliecinošam dokumentam beidzies derīguma termiņš, tas joprojām ir izmantojams personas identificēšanai Latvijā ne tikai ārkārtējās situācijas laikā, kā noteikts līdz šim, bet arī divus mēnešus pēc tās atcelšanas. Persona, kurai personas apliecība nepieciešama elektroniskai identitātes pārbaudei, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai, varēs saņemt pagaidu personas apliecību, attālināti piesakoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.
Izmaiņas arī paredz, ka Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņi un personas, kuras pastāvīgi dzīvo šajās valstīs un kurām valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā beidzies personu apliecinoša dokumenta vai pastāvīgās uzturēšanās tiesību apliecinoša dokumenta derīguma termiņš, varēs ieceļot un izceļot no Latvijas, lai atgrieztos savā mītnes zemē.
Mutvārdu tiesas sēdes tiesās varēs noturēt arī lietās, kuras izskatot ir iespējams nodrošināt Ministru kabineta noteiktās prasības attiecībā uz pulcēšanos iekštelpās un noteiktos ierobežojumus ieslodzīto konvojēšanai.
Grozījumi paredz, ka administratīvā procesa dalībnieks var lūgt pagarināt vai atjaunot procesuālo termiņu, ja tā beigas iestājas ārkārtējās situācijas laikā un šo termiņu nav iespējams ievērot valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ, ievērojot ar to saistītos objektīvos apstākļus. Par pagarinājumu vai atjaunošanu lems iestāde, tiesa vai tiesnesis, ja atzīs nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu.
Minētais regulējums novērsīs tādas situācijas, kad personai ir visas iespējas un prasmes kādu procesuālo darbību veikt, piemēram, elektroniskajā vidē, bet tā šīs iespējas neizmanto aiz nevērības, tādējādi nepamatoti novilcinot administratīvo procesu iestādē vai tiesā, skaidrots likuma grozījumu anotācijā.
Savukārt, ja procesuālā termiņa beigas ārkārtējās situācijas laikā iestājas civillietā, likums paredz, ka tiesa papildus Civilprocesa likumā noteiktajam pēc lietas dalībnieka motivēta pieteikuma varēs to atjaunot vai pagarināt, ja termiņa nokavējuma vai pagarinājuma iemesli atzīti par attaisnojošiem.
Tāpat likums paredz, ka Juridiskās palīdzības administrācija organizēs telefoniskas vai rakstiskas konsultācijas par juridiskajiem jautājumiem, kas iedzīvotājiem radušies ārkārtējās situācijas dēļ. To mērķis ir veicināt personu informētību par savām tiesībām un tiesisko interešu aizsardzību ārkārtējās situācijas apstākļos, lai savlaicīgi novērstu iespējamo tiesību aizskārumu vai iespējami ātri un ar mazākiem zaudējumiem to atrisinātu, skaidrots likumprojekta anotācijā. Konsultācijas iecerēts veikt, izmantojot bezmaksas informatīvo tālruni 116006 "Palīdzības dienests noziegumu upuriem" un tiešsaistes konsultāciju rīku.
Likumā noteikta arī kārtība, kā ārkārtējās situācijas laikā organizējama vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, attīstības programmas, kā arī lokālplānojumu un detālplānojumu publiskā apspriešana.
Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram turpmāk būs tiesības veikt individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumu, lai sniegtu atbalstu Covid-19 izplatības visvairāk skartajām ārvalstīm. Ārlietu ministrija organizēs preču nogādāšanu uz ārvalstīm un ar Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību starpniecību nodrošinās preču nodošanu attiecīgajām ārvalsts iestādēm.
Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Saeimas Preses dienests