Saeima ceturtdien, 7.maijā, pieņēma lēmumu par Otrā pasaules kara beigu 75.gadadienu un visaptverošas izpratnes veidošanas nepieciešamību Eiropā un pasaulē. Tajā uzsvērts, ka Eiropa nevar būt vienota, kamēr tās vēsturiskā atmiņa ir sašķelta, un paustas bažas par Krievijas centieniem revidēt Otrā pasaules kara vēsturi. 

Saeima uzskata, ka jāveicina visaptverošs skatījums uz Eiropas vēsturi nolūkā nepieļaut totalitāru režīmu atdzimšanu, jāsargā visu Eiropas valstu suverenitāte un neatkarība, jāstiprina Eiropas un tās iedzīvotāju vienotība, kā arī jāsekmē kopīga izpratne par totalitāro nacisma un komunisma režīmu izdarītajiem noziegumiem. 

Saeima lēmumā pauž nožēlu, ka Krievijas Federācija kā bijušās Padomju Savienības tiesību un saistību pārņēmēja joprojām atsakās atzīt Padomju Savienības agresiju pret Baltijas valstīm, attaisno to okupāciju un prettiesisko aneksiju. Tāpat Saeima pauž bažas par Krievijas centieniem revidēt Otrā pasaules kara vēsturi savās interesēs, noraidot kritisku Padomju Savienības lomas izvērtējumu un izvēršot agresīvu dezinformācijas kampaņu, kas ievērojami apgrūtina vienotu starptautiskās sabiedrības skatījumu uz Otrā pasaules kara norisēm un rezultātiem. 

Vienlaikus deputāti aicina cienīt katra Eiropas iedzīvotāja un katras ģimenes kara gadu pieredzi, konsekventi un līdzsvaroti nosodot nacistisko un komunistisko režīmu, kā arī visus to pastrādātos noziegumus. Vienīgi paturot atmiņā totalitārisma netaisnības un pieminot Otrā pasaules kara upurus, iespējama atbrīvošanās no pagātnes mantojuma, lai tādējādi stiprinātu demokrātiju, mieru un stabilitāti gan Eiropā, gan visā pasaulē, teikts Saeimas lēmumā. 

“Atcerēšanās ir tas, kas nepieciešams, lai spētu adekvāti un pilnīgi izvērtēt savu pagātni, bet apzināta aizmiršana tam traucē. Tas attiecas ne tikai uz mums pašiem Latvijā, bet uz visu Eiropu, kurā joprojām līdzās pastāv dažādas atmiņu kultūras, dažādas vēsturiskās atmiņas. Atklāti un pārliecinoši runāt par pagātni mums būtu pēdējais laiks. Jo tikai ar vienotu izpratni – patiesu izpratni, nevis formālu “atrakstīšanos” – būs iespējams veidot patiesi saliedētu Eiropu, patiesi atklātas, līdzvērtīgas un noturīgas attiecības valstu un tautu starpā,” uzsvēra Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols. 

R.Kols akcentēja: „Ir jāatkārto, jāpārapstiprina un jāatgādina zināmais. Arī tas, ka noziegumi pret cilvēci nepaliek aizmirstībā – tiem nav noilguma, un centieni tos noliegt vai panākt to nonākšanu aizmirstībā tikai tos nocietina apziņā, un samierināšanās nav iespējama.”

Saeimas Preses dienests