Pirms 105 gadiem Rēzeknē sasauktais Latgales latviešu kongress pēc asām debatēm lēma – Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena tauta. Arī šodien esam pulcējušies Rēzeknē, lai pārrunātu un virzītu jaunas idejas Latgales un Latvijas izaugsmei, jo augt mēs varam tikai kopā, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece piektdien, 29.aprīlī, Latgales apakškomisijas svinīgajā sēdē, kas veltīta Latgales kongresa dienai.
Pasaules dienas kārtību ir mainījis karš Ukrainā. Latvija un tieši Latgale atrodas kaimiņos brutālam agresoram – Krievijai, valstij, kas visiem līdzekļiem cenšas iznīcināt ukraiņu tautu, sagrābt neatkarīgu un brīvu valsti. Varam paļauties uz saviem sabiedrotajiem un to sniegto palīdzību militāru uzbrukumu gadījumā, tomēr par būtiskāko - mūsu valsts aizsardzības spēju stiprināšanu un cīņu pret dezinformāciju - mums jārūpējas pašiem, sacīja Saeimas priekšsēdētāja, akcentējot, ka Latgalē pašlaik tiek attīstīta virkne militāro objektu un šīs infrastruktūras sakārtošana ir pienesums arī Latgales pašvaldību ekonomikai.
Tāpat Saeimas priekšsēdētāja pateicās Latgales medijiem un žurnālistiem, kas atspoguļo reālo situāciju, nebaidās paust savu viedokli un atspēko viltus ziņas. Tagad kā nekad agrāk ir svarīga mērķtiecīga dezinformācijas atspēkošana un cilvēku prātu atskurbināšana no Kremļa propagandas atkarības, pauda I.Mūrniece.
Latgale nav iedomājama bez tās latgaliskās identitātes un latgaliešu valodas, sacīja Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot Latgales rakstu valodas apguves nozīmi Latgales skolās. “Skolēniem veidojas lielāka interese par savu novadu un tās vēsturi, attīstās piederības sajūta Latgalei. Svarīgi, lai latgaliešu valodas apgūšana nepaliktu par pilotprojektu, bet rastu patstāvīgu vietu Latgales skolu programmā,” bilda I.Mūrniece.
“Mūsu visu kopējā vēlēšanās ir, lai Latgale nezaudētu savus cilvēkus, lai Latgales lauki atdzimtu, lai uzplauktu tūrisms, attīstītos spēcīgi uz rietumu un pasaules tirgiem orientēti eksportspējīgi uzņēmumi. Latgales ļaudis, jūs visi esat Latgales un Latvijas stiprais pamats. Jūs veidojat mūsu valsts nākotni,” sacīja I.Mūrniece.
Latgales apakškomisijas priekšsēdētājs Edmunds Teirumnieks uzsvēra, ka šogad atzīmējam 105.Latgales kongresa gadadienu, bet jau kopš 1992.gada notiek Pasaules latgaliešu saieti, kuru norises vieta, tāpat kā 1917.gadā, ir Rēzekne. Šie saieti ir daudz devuši Latgales un līdz ar to arī visas Latvijas reģionu attīstībai un izaugsmei. Nenoliedzami paveikts ir daudz, bet vēl palicis daudz neatrisināta, pauda E.Teirumnieks. Komisijas priekšsēdētājs akcentēja, ka smagi klājies ar latgaliešu valodas saglabāšanu un tās pielietojumu ikdienā, un aicināja - jāsāk katram ar sevi, tas neprasa papildu līdzekļus vai valstiskus lēmumus, tā ir katra cilvēka brīva izvēle, vai runāju ikdienā latgaliešu valodā.
Apakškomisijas priekšsēdētājs atzīmēja, ka Krievijas iebrukums Ukrainā negatīvi ietekmēs gan pasaules, gan Eiropas, gan arī Latvijas, Latgales ekonomiku, ražotājiem un lauksaimniekiem pieaugs nenoteiktība un riski resursu, visnopietnāk – energoresursu -, jomā. Mēs nevarēsim palikt malā un neizjust ietekmi, tāpēc novēlu būt viediem un atbalstīt tādus uzstādījumus, kuri sniedzas pāri esošai situācijai Latgalē, bet ir vērsti uz izaugsmi caur starptautiskās ietekmes prizmu, uzsvēra E.Teirumnieks.
Svinīgā sēde notika Latgales kongresa “Latgaliskuma kods Eiropā: no valodas līdz ekonomikai” ietvaros, kas norisinās Rēzeknē no 27. līdz 29.aprīlim.
Latgales kongresa diena iedibināta par godu 1917.gada 27.aprīļa Latgales latviešu kongresam un tā pieņemtajiem lēmumiem, kas bija nozīmīgs solis ceļā uz vienotas un neatkarīgas Latvijas valsts izveidi 1918.gadā.
Saeimas Preses dienests