Ir jāuzsāk diskusija par to, kā varētu vairāk nostiprināt Saeimas lomu Latvijas ārpolitikas veidošanā un īstenošanā, šodien ikgadējās ārpolitikas debatēs sacīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.

Uzrunājot 13.Saeimas deputātus, R.Kols akcentēja, ka pasaule kļuvusi pārāk globalizēta, pārāk savstarpēji saistīta un pārāk līdzatkarīga, lai diplomātiju atstātu ekskluzīvi tikai izpildvaras rokās.

“Daudzi lēmumi, kas tiek pieņemti ārpus mūsu valsts robežām, būtiski ietekmē gan cilvēku ikdienu, gan valstu kopējo nākotni. Tādās starptautiskajās institūcijās kā Apvienoto Nāciju Organizācija un Pasaules Tirdzniecības organizācija un reģionālajās institūcijās kā, piemēram, Eiropas Savienībā, tiek pieņemti lēmumi, kas var potenciāli ietekmēt Latvijas likumdošanu vai tās ikdienu vai pat tiešā veidā prevalē pār mūsu likumiem. Līdz ar šīs, sava veida globālās, pārvaldības attīstību demokrātisku valstu parlamentu lomu nevajadzētu reducēt tikai līdz līgumu ratificētājiem un “parakstu licējiem”,” uzsvēra R.Kols.

Argumentējot par labu parlamentārās diplomātijas attīstībai un Saeimas iesaistei ārpolitikas veidošanā, R.Kols norādīja, ka “nacionālo interešu vārdā nepieciešama viena ārpolitika, nevis izpildvaras, Saeimas, vai, kur nu vēl trakāk, atsevišķu pašvaldību un personāliju ārpolitika”. Kā piemērus parlamenta iesaistes iespējām ārpolitikā R.Kols minēja deputātu sadraudzības grupas ar citu valstu parlamentāriešiem, kuras, kā atzina deputāts, sabiedrībā līdz šim uztvertas kā “polittūrisma organizācijas”, un starptautisko organizāciju parlamentāros tīklus, uzsverot, ka šo formātu iespējas nav tikušas pilnvērtīgi izmantotas.

Uzrunā R.Kols arī uzsvēra reģionālo partnerību nozīmi, īpašu uzmanību pievēršot Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbībai jeb NB8 formātam un Triju jūru iniciatīvai jeb Ziemeļu-Dienvidu dimensijai – sadarbības formātam, kurā ietilpst 12 Eiropas Savienības valstis, kas ģeogrāfiski atrodas starp Adrijas, Baltijas un Melno jūru.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs uzsvēra: “Visus iepriekš minētos sadarbības formātus parlamenta līmenī nepieciešams efektīvi sinhronizēt ar izpildvaru, lai tie mijiedarbotos pēc iespējas efektīvāk. Uzskatu, ka šim nolūkam būtu jāizvērtē iespēja Saeimā izveidot starptautiskās un reģionālās sadarbības apakškomisiju, kurā primāri darbotos deputāti, kuri ir ievēlētie Saeimas pārstāvji starptautiskajās organizācijās. Galvenie uzdevumi būtu formulēt un izskatīt nacionālās pozīcijas, tādā veidā tām dodot papildu “svaru” un nozīmību, jo tās apstiprinātas arī parlamentā.”

Saeimas sēdē ceturtdien, 24.janvārī, notiek ikgadējās ārpolitikas debates, kurās deputātiem ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ziņoja par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos.

Saeimas Preses dienests