Lai persona, kas atrodas ieslodzījumā vai ārstniecības iestādē, būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību, kā papildu adresi jau deklarētajai dzīvesvietas adresei persona varēs norādīt attiecīgās ieslodzījuma vietas vai ārstniecības iestādes adresi. To paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien, 16.janvārī, pirmajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā.
Izmaiņas likumā rosinātas, lai nodrošinātu sasniedzamību personām arī laikā, kad tās tiek turētas apcietinājumā vai izcieš sodu ieslodzījumā.
Sasniedzamību ar likuma grozījumiem plānots nodrošināt arī personām, kurām kriminālprocesa ietvaros noteikta medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu izmantošana un tām paredzama ilgstoša atrašanās ārstniecības iestādēs, un personām, kuras brīvprātīgi vai arī bez piekrišanas stacionētas psihiatriskajā ārstniecības iestādē.
Ar izmaiņām plānots mazināt situācijas, kad attiecīgā persona cieš nelabvēlīgas sekas, jo tā fiziski nav varējusi iepazīties ar korespondenci, kas nosūtīta uz reģistrēto dzīvesvietu, un attiecīgi rīkoties savu tiesību un tiesisko interešu aizsardzībai. Īpaši svarīgi tas ir situācijā, ja persona izcieš ilgtermiņa brīvības atņemšanas sodu vai pat mūža ieslodzījumu, teikts grozījumu anotācijā.
Paredzēts, ka personai, kas atrodas apcietinājumā, ieslodzījumā vai ārstniecības iestādē būs tiesības vērsties iestādē ar rakstveida iesniegumu un lūgt aktualizēt Iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas, norādot attiecīgās uzturēšanās vietas adresi kā personas papildu adresi. To persona varēs darīt bez maksas vienu reizi.
Ja triju mēnešu laikā persona nebūs izteikusi vēlmi norādīt papildu adresi vietā, kur tā, piemēram, izcieš sodu vai ilgstoši ārstējas, tad Iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas aktualizēs attiecīgās ieslodzījuma vietas administrācija vai ārstniecības iestāde, norādot aktuālās atrašanās vietas adresi kā personas papildu adresi.
Plānots, ka attiecīgās ieslodzījuma vietas vai ārstniecības iestādes adresi kā papildu adresi varēs norādīt arī tad, ja personai nebūs deklarētās dzīvesvietas adreses.
Savukārt, ja persona tiek atbrīvota no ieslodzījuma vai izrakstīta no ārstniecības iestādes, attiecīgajām iestādēm būs jāaktualizē Iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas, izslēdzot ieslodzījuma vietas vai ārstniecības iestādes adresi kā personas papildu adresi.
Likuma grozījumi trijos lasījumos vēl jāskata Saeimas sēdē.
Saeimas Preses dienests