Lai arī valsts ir spērusi būtiskus soļus, lai mazinātu to bērnu skaitu, kuri uzturas speciālos aprūpes centros, joprojām ir daudz darāmā, lai visi bērni nepieciešamo aprūpi varētu saņem savā ģimenē vai ģimeniskā vidē. To trešdien, 9.janvārī, secināja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, iepazīstoties ar ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu deinstitucionalizācijas kontekstā.
“Nevienam bērnam, lai cik smagas veselības problēmas viņu nebūtu skārušas, sava bērnība nebūtu jāpavada bērnu nama vidē. Vislabāk, ja bērni saņem nepieciešamo aprūpi savā bioloģiskajā ģimenē, bet - ja tas nav iespējams – aug ģimeniskā vidē. Taču vēl ir tāls ceļš ejams, lai sistēma strādātu ideāli, un atbilstošu pakalpojumu attīstībā acīmredzot būs jāiegulda arī būtiski līdzekļi. Taču mēs esam apņēmības pilni fundamentāli mainīt aprūpes modeli bērniem, kurus skāruši garīga rakstura traucējumi,” uzsver Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.
Kā deputātiem norādīja Labklājības ministrijas pārstāvji, aizvien samazinās to bērnu skaits, kuri uzturas institūcijās, atrodot iespējas viņiem dzīvot audžuģimenēs, pie aizbildņiem, kā arī turpmāk organizējot pakalpojumus jauniešiem grupu mājās.
Kā satraucošu tendenci deputāti atzīmēja faktu, ka valsts un pašvaldību aprūpes centros uzturas vairāki tūkstoši bērnu, kuriem ir savas ģimenes, taču vecākiem nav resursu, lai viņus pienācīgi aprūpētu. Absurda ir arī situācija, ka pašvaldības par bērnu ar garīga rakstura traucējumiem uzturēšanos institūcijās maksā tūkstošiem eiro gadā, bet ģimenēm, kuras vēlētos rūpēties par savu bērnu mājas, daudzas vietvaras nespēj piedāvāt nepieciešamo atbalstu un aprūpi, un papildu finansējums šīm ģimenēm arī nav pieejams.
Vēl viens neatrisināts jautājums ir pakalpojumu pēctecības trūkums brīdi, kad jaunietis ar garīga rakstura traucējumiem sasniedz pilngadību un vairs nav bērna statusā.
“Šodien esam iezīmējuši vairākas būtiskas problēmas, kuras būs jārisina šim parlamenta sasaukumam un jaunajai vadībai. Sociālo un darba lietu komisija deinstitucionalizācijas problemātikai atkārtoti pievērsīsies jau drīzumā, veltot šiem jautājumiem veselu komisijas sēdi,” norādīja A.Skride.
Saeimas Preses dienests