Jautājums par dubultpilsonību un ar to saistīto problemātiku ir jāskata kopā ar citiem iespējamiem grozījumiem Pilsonības likumā, uzsvēra Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti komisijas sēdē trešdien, 12.septembrī. Komisija lēma apkopot praksē konstatētās problēmas, lai vērstu uzmanību uz nepieciešamajiem uzlabojumiem Pilsonības likumā.
Komisijas deputāti sēdē vērtēja Krievijā dzīvojošās latviešu diasporas priekšlikumus par izmaiņām Pilsonības likumā, kas saistītas ar regulējumu par dubultpilsonību. Krievijas Latviešu kongresa priekšsēde Lauma Vlasova klātesošos informēja par situāciju, kurā daļai Krievijā dzīvojošo Latvijas pilsoņu, kuriem izveidojusies faktiskā dubultpilsonība, atņem Latvijas pilsonību.
Šobrīd Pilsonības likums paredz, ka Latvijas pilsonim, kuram līdz pilngadības sasniegšanai ir izveidojusies dubultā pilsonība un kurš vēlas saglabāt citas valsts pilsonību, pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam ir jāiesniedz iesniegums par atteikšanos no Latvijas pilsonības. Likums pieļauj vairākus izņēmumus, tostarp nosaka valstis, ar kurām Latvijas pilsonim var būt dubultpilsonība. Krievija nav šo valstu vidū.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadošā juriste Ina Vorpa atzīmēja, ka 2017.gadā Iedzīvotāju reģistrā bija ziņas par aptuveni vienādu skaitu Latvijas pilsoņu, kuriem ir nepieļaujamā dubultpilsonība ar Izraēlu un Krieviju, tādējādi uzsverot, ka šī problemātika ir aktuāla latviešu diasporai vairākās valstīs.
Komisijas deputāti piekrita, ka, lai uzlabotu situāciju ar dubultpilsonības saglabāšanu, nepieciešams skatīt Pilsonības likumu kopumā, tāpat atzina, ka 12.Saeimas darbības laikā vairs nav iespējams pagūt trīs lasījumos pieņemt kvalitatīvus grozījumus.
“Komisija apkopos informāciju un savu darba pieredzi par to, kādi praktiski jautājumi ir jārisina, veicot grozījumus Pilsonības likumā, lai mazinātu likuma izpildes grūtības,” pēc sēdes sacīja komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons. Kā atzīmēja komisijas priekšsēdētājs, iecerēts apkopot pieredzi par pilsonības piešķiršanas procedūras uzlabošanu, pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem, definējot jēdzienu “īpašie nopelni”, pilsonības piešķiršanu valsts interesēs.
Saeimas Preses dienests