Latvija ir pret tā dēvētās bēgļu kvotas ieviešanu Eiropas Savienībā (ES) un joprojām uzskata – šajā jautājumā jābūt brīvprātības principam. Tas trešdien, 13.maijā, uzsvērts Saeimas Ārlietu komisijas sēdē, kurā deputāti diskutēja par ES aktuālo bēgļu krīzi Vidusjūrā.
„Šodienas sēdē diskutējām par bēgļu krīzi un publiskajā telpā saasinājušos jautājumu par imigrantiem un iespējamajām bēgļu kvotām. Arī mana dzīve ir bijusi saistīta ar bēgļu gaitām, un Latvijā jau patlaban ir bēgļi, tāpēc aicinu tautiešus apzināties – pasaulē ir cilvēki, kuri savā valstī cieš politiskās situācijas dēļ, tādēļ mums ir jābūt solidāriem un iespēju robežās jāpalīdz šiem cilvēkiem,” uzsver Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš un vienlaikus atzīmē, ka bēgļi automātiski nenozīmē apdraudējumu mūsu valstij.
Situācija Vidusjūrā saistībā ar bēgļiem ir aktuāla jau daudzus gadus, tomēr tagad tā īpaši aktualizējusies neseno traģēdiju dēļ. Plānots, ka Eiropas Komisija (EK) šodien nāks klajā ar jaunu Eiropas migrācijas koncepciju, kurā runāts arī par bēgļu kvotas jautājumu, deputātus informēja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane. Viņa skaidroja - dokuments paredz, ka maija beigās EK nāks klajā ar likumdošanas priekšlikumu pagaidu mehānismam, kā rīkoties, ja ES dalībvalstīs vērojams patvēruma meklētāju pieplūdums. Savukārt līdz gada beigām EK plāno piedāvāt likumdošanas iniciatīvu, kas paredzēs pastāvīgu un automātisku risinājumu šādām situācijām, informēja IeM valsts sekretāre.
I.Pētersone-Godmane arī sacīja, ka politiska līmeņa diskusijas par bēgļu problēmu notiek pastāvīgi, tomēr šī ir pirmā reize, kad plānots piedāvāt tiesību aktu bēgļu problēmas risināšanai. Viņa arī sacīja, ka Latvijai ES valstu vidū būs jāmeklē partneri, kuri, tāpat kā mūsu valsts, ir pret tā dēvēto bēgļu kvotu, jo lēmums par šo jautājumu būs jāpieņem ar kvalificēto balsu vairākumu. Kvalificētam balsu vairākumam nepieciešami vismaz 55 procenti dalībvalstu, kas pārstāv vismaz 65 procentus no ES iedzīvotāju skaita.
Saistībā ar izskanējušajām bažām par iespējamu ievērojamu bēgļu skaita palielināšanos Latvijā, ja tiktu ieviestas tā dēvētās bēgļu kvotas, I.Pētersone-Godmane apliecināja, ka visticamāk tas mūsu valstī neradītu iedzīvotāju skaita izmaiņas pat par 0,001 procentu.
Tāpat publiskajā telpā izskanējušas bažas par bēgļiem, kas reģistrēti vienā ES valstī un varētu aizceļot uz citām, lai pretendētu uz palīdzību arī tajās. Šajā kontekstā IeM valsts sekretāre informēja, ka vienā valstī reģistrēts bēglis ir piesaistīts šai valstij un, aizceļojot uz citu ES valsti, nevar saņemt arī tās valsts pabalstus. I.Pētersone-Godmane arī norādīja, ka ar patvēruma meklētāju strādā tā ES valsts, kurā tas nonācis vispirms.
Sēdē IeM valsts sekretāre deputātus informēja par pašreizējo situāciju Latvijā saistībā ar patvēruma meklētājiem. Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā „Mucenieki” var izmitināt līdz 200 cilvēkiem. Bēgļi un personas ar alternatīvo statusu Latvijā vienu gadu ik mēnesi var saņemt pabalstu 256 eiro apmērā, tāpat valsts sedz valsts valodas apguvei nepieciešamās izmaksas un atbalstu sniedz arī nevalstiskās organizācijas. Vienlaikus I.Pētersone-Godmane arī sacīja, ka patlaban Latvijai pieejamie resursi darbam ar patvēruma meklētājiem ir maksimāli izmantoti.
Saeimas Preses dienests