Līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanām Latvijā paredzēts izveidot 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā. To paredz Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā otrdien, 12.maijā, galīgajam lasījumam atbalstītais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekts.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 12.maijā, uzklausīja tiesībsarga ikgadējo ziņojumu par situāciju 2019.gadā. Kā akcentēja komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš, ziņojums signalizē par būtiskām problēmām labklājības jomā.

 “Šajā krīzes laikā ļoti svarīga ir komercbanku un nebanku kreditētāju uzvedība, lai neatkārtotos iepriekšējā finanšu krīzē piedzīvotā kredītdevēju rīcība pret grūtībās nonākušiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem,” otrdien, 12.maijā, pauda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs Gatis Eglītis.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 12.maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus pašvaldību vēlēšanu likumā, kas paredz vēlētājiem ārvalstīs nodrošināt iespēju piedalīties pašvaldību vēlēšanās, balsojot pa pastu.

2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudes darbi par vispārējās pamatizglītības ieguvi nenotiks, izņemot centralizēto eksāmenu latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās skolēniem, kuri šo eksāmenu vēlas kārtot. Tā ceturtdien, 7.maijā, lēma Saeima, otrajā – galīgajā - lasījumā atbalstot par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību”.

Saeima ceturtdien, 7.maijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Ar grozījumiem noteikts, ka persona vienlaikus nevar pretendēt uz pabalstu krīzes situācijā un dīkstāves palīdzības pabalstu. 

Saeima ceturtdien, 7.maijā, pieņēma lēmumu par Otrā pasaules kara beigu 75.gadadienu un visaptverošas izpratnes veidošanas nepieciešamību Eiropā un pasaulē. Tajā uzsvērts, ka Eiropa nevar būt vienota, kamēr tās vēsturiskā atmiņa ir sašķelta, un paustas bažas par Krievijas centieniem revidēt Otrā pasaules kara vēsturi. 

“Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā atsevišķās Eiropas Padomes dalībvalstīs pastāv nopietnas bažas par noteikto ierobežojumu samērīgumu ar cilvēktiesībām, kā arī varas dalīšanas līdzsvara saglabāšanu, kas ir demokrātijas pamatā. Saskaroties ar jaunajiem izaicinājumiem, nedrīkst atkāpties no likuma varas principa ievērošanas, un parlamentiem ir jāsaglabā pilnvaras kontrolēt izpildvaras rīcību,” uzsvēra Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) viceprezidente un Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere ceturtdien, 7.maijā, pēc attālinātās EPPA Biroja un Pastāvīgās komitejas sēdes.