Ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs ceturtdien, 22.janvārī, akcentēti drošības izaicinājumi, ar kuriem patlaban saskaras Eiropas Savienība (ES), kā arī Latvijas prezidentūras ES Padomē iespējas. Debates par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikas un ES jautājumos Latvijas parlamentā notiek jau piekto reizi.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš savā runā uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāju drošība šogad ir galvenā mūsu valsts ārpolitikas prioritāte. „Izaicinājumi mūsu iekšējai un ārējai drošībai, kā arī mūsu ekonomiskajai un sociālajai drošībai ir savstarpēji saistīti. Tie prasa kompleksu risinājumu. Mums ir jāturpina palielināt aizsardzības budžetu līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta, tomēr mūsu galvenais instruments šo problēmu risināšanai ir diplomātija,” teica komisijas priekšsēdētājs.
Vienlaikus kā būtisku izaicinājumu ES drošībai O.Ē.Kalniņš minēja situāciju Ukrainas austrumos. „Krievijas agresija Ukrainā un Krimas aneksija ir bezprecedenta izaicinājums starptautiskajai drošībai, kārtībai un tiesiskumam. Par to nekādu šaubu nav, jo tas ir radījis būtiskus drošības apdraudējumus Eiropai un arī Latvijai,” teica Ārlietu komisijas priekšsēdētājs un akcentēja, ka tikpat nopietnus draudus pasaules mieram un drošībai rada starptautiskais terorisms, par ko mums atgādināja pirms divām nedēļām Parīzē notikušie terorakti.
Kā panākumu atslēgu drošības situācijas stiprināšanai O.Ē.Kalniņš minēja sadarbību, uzsverot, ka tā novērš draudus un atver iespējas un sadarbojoties mēs varam attīstīt jaunus tirgus un veicināt mūsu ekonomisko izaugsmi. Kā būtiskākos sadarbības partnerus komisijas priekšsēdētājs minēja ES un NATO, kā arī Baltijas jūras reģionu, Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstis.
Savā runā O.Ē.Kalniņš kā būtisku Latvijas ārpolitikas iespēju minēja prezidentūru un atsaucās uz ES augsto pārstāvi ārpolitikas un drošības jautājumos Federiku Mogerīni (Federica Mogherini), kura kā būtiskas mūsu valsts priekšrocības prezidentūras pienākumu veikšanā minējusi plašo skatu visos ģeogrāfiskajos virzienos un vienprātību veicinošo diplomātiju. Vienlaikus komisijas priekšsēdētājs sacīja, ka aizvadītajā izaicinājumu pilnajā gadā Latvijas ārpolitika ir bijusi konsekventa, saprātīga un nosvērta un, turpinot šādu pieeju, mēs spēsim reaģēt uz izaicinājumiem un izmantot iespējas, lai nosargātu mūsu valsts drošību un veicinātu mūsu nacionālās intereses.
Arī Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne savā runā akcentēja izaicinājumus, ar kuriem patlaban saskaras Eiropa, nodarbinātības, investīciju piesaistes un drošības jomās. „Krievijas militārā agresija Ukrainā un islāma fundamentālistu militārā ekspansija Irākā, Sīrijā un Lībijā gandrīz vienlaikus radījusi milzīgu nestabilitāti un spriedzi Eiropas Savienības austrumu un dienvidu reģionos. Turklāt Parīzes traģiskie terora akti tieši Latvijas prezidentūras sākumā kļuvuši par sava veida Eiropas 11.septembri, kas no jauna Eiropas Savienības dienaskārtībā aktualizējusi nepieciešamību cīnīties ar ekstrēmismu,” teica komisijas priekšsēdētāja un uzsvēra, ka līdz ar šiem izaicinājumiem ES ir jāpārvērtē sava līdzšinējā Kaimiņu politika, nepieciešamības gadījumā to reformējot, padarot daudz efektīvāku.
Vienlaikus L.Čigāne sacīja, ka tieši tāpēc abu būtiskāko ES reģionālās sadarbības politikas instrumentu - Savienības Vidusjūrai un Austrumu partnerības nākotne būs arī vairāku Saeimas rīkoto prezidentūras starpparlamentāro konferenču uzmanības centrā.
Tāpat Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja kā vienlīdz būtisku ES izaicinājumu minēja vienotības saglabāšanu. „Eiropas Savienības pusgadsimta bezprecedenta labklājības un veiksmes stāsta pamatā ir dalībvalstu spēja rast vienotu risinājumu dažādiem ekonomiskiem izaicinājumiem, un tas pats attiecas arī uz Eiropas Savienības Kopējo ārējo un drošības politiku. Kamēr Eiropas Savienība ir vienota, tikmēr tā ir globāli spēcīga.”
Savā runā L.Čigāne akcentēja Latvijas prezidentūru kā būtisku solidaritātes pienākumu pret ES. „Mēdz jokot, ka patiesa politiska brieduma brīdis ikvienai Eiropas Savienības dalībvalstij ir tās prezidentūras pusgads, ka tā laikā valsts kļūst par nobriedušu, īstu dalībvalsti. Šajā prezidentūras pusgadā briedīsim un pieaugsim arī mēs, arī šeit Saeimā, jo pašlaik Latvija, vadot Eiropas Savienības Padomes darbu, ļoti daudzos starptautiskos formātos runā visas Eiropas vārdā,” teica komisijas priekšsēdētāja.
Vienlaikus L.Čigāne uzsvēra, ka Saeima arī līdz šim ar Eiropas lietu komisijas starpniecību ir bijusi cieši iesaistīta Latvijas aktivitātēs Eiropas Savienībā, proti, Eiropas lietu komisija apstiprina nacionālās pozīcijas pirms Latvijas viedoklis tiek pausts Padomē, savukārt prezidentūras laikā komisija apstiprina prezidentūras mandātus par būtiskākajām Eiropas Savienības likumdošanas iniciatīvām, kuru virzība paredzēta Latvijas prezidentūras laikā.
Ārpolitikas debates tiek translētas tiešraidē Saeimas mājaslapā www.saeima.lv, kā arī stenogrammētas. Ar sēdes stenogrammu un skaņu ierakstiem ikviens var iepazīties šeit http://ej.uz/27vi.
Pirms debatēm ar ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un ES jautājumos uzstājās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ārlietu ministram ne vēlāk kā 16.janvārī Saeimā jāiesniedz ar Ministru prezidentu saskaņots ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Šajā ziņojumā jāietver arī informācija par darbību ES jautājumos.
Pirmās Saeimas debates par Latvijas ārpolitikas jautājumiem notika 2011.gada 27.janvārī.
Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā un ES jautājumos pieejams šeit http://ej.uz/hd58.
Saeimas Preses dienests