Čigāne COSAC konferencē Romā: 2014.gads – ES Kaimiņattiecību politikas patiesības mirklis

(02.12.2014.)

„Šis ir radikālu izaicinājumu gads. Var pat teikt – tas ir Eiropas Savienības Kaimiņattiecību politikas patiesības mirklis. Tā ir realitāte, ko mēs nedrīkstam ignorēt un kas ir jāņem vērā, analizējot šī brīža situāciju un nākotnes redzējumu attiecībā uz Eiropas Savienības ārpolitiku.” To Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne uzsvēra, otrdien, 2.decembrī, kā galvenajai runātājai uzstājoties Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāju konferencē (COSAC), kas Itālijas prezidentūras ES Padomē ietvaros šajās dienās notiek Romā.

„Islāma fundamentālisma izplatīšanās Irākā, Sīrijā un Lībijā, kā arī Krievijas agresija Ukrainā būtiski destabilizē situāciju Eiropas Savienības dienvidu un austrumu reģionos. Šīs ģeopolitiskās pārmaiņas, kuras īsteno spēki, kas nerespektē Eiropas tiesību pamatvērtības un brīvības, patlaban rada potenciālus draudus Eiropas Savienības integritātei un ietekmē Eiropas Savienības izaugsmes tempus,” uzsvēra Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja, vienlaikus klātesošajiem retoriski jautājot, vai Eiropa spēj šos draudus uzveikt, pārvērtējot vai pat būtiski reformējot mūsu pašreizējos reģionālās sadarbības politikas instrumentus – Vidusjūras Savienību un Austrumu partnerību? Šis būs viens no galvenajiem jautājumiem, kuru vērtēs Latvijas ES prezidentūra, informēja L.Čigāne.

Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja atzina, ka savā uzrunā divus ES ārpolitikas virzienus – Tuvos Austrumus un Ziemeļāfriku, kā arī Austrumeiropu – apzināti likusi cieši kopā, jo tikai ES spēja strādāt abos no tiem nesīs tik nepieciešamo pasaules līmeņa uzticību Eiropas ārpolitikai. „Abas Eiropas Savienības Kaimiņattiecību politikas daļas nedrīkst tikt pretnostatītas nedz oficiālos paziņojumos, nedz aizkulišu sarunās, nedz arī cīņā par finansējumu,” uzsvēra L.Čigāne.

Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja, pievēršoties Austrumu partnerībai, kuras izvērtēšanai Rīgas Austrumu partnerības samitā plānojusi pievērsties Latvijas prezidentūra, pauda pārliecību, ka pārskatītajai Austrumu partnerības politikai ir jāsniedz skaidrs politisks vēstījums, ka Ukrainai, Moldovai un Gruzijai būs iespēja sākt ES pievienošanās sarunas, kad tiks ieviestas nepieciešamās reformas. „Skaidrs signāls ceļa mērošanai uz pievienošanos Eiropas Savienībai ir labākā motivācija partnerības valstīm nopietnu reformu veikšanai,” teica L.Čigāne, atzīstot – ir skaidrs, ka reformu process var prasīt pat gadu desmitus.

Rīgas Austrumu partnerības samita uzmanības centrā būs arī jautājums par attiecību veidošanu ar Krieviju. „Kā politiķe, kas pārstāv valsti ar garu padomju okupācijas vēsturi, vēlos norādīt – pirms Eiropas Savienības un Krievijas attiecību restartēšanas šai agresorvalstij ir radikāli jāmaina tās uzvedība. Krievijai ir jārespektē Ukrainas suverenitāte un pilnīga teritoriālā integritāte, kas var kalpot par pamatu lielākās daļas Eiropas Savienības ieviesto sankciju atcelšanai,” sacīja Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja. „Vēl vairāk – Krievijai ir jāatzīst ukraiņu, gruzīnu un moldāvu leģitīmā izvēle būt eiropiešiem.”

Vienlaikus L.Čigāne pauda nožēlu, ka patlaban Krievija nav demonstrējusi vēlmi deeskalēt Ukrainas konfliktu un tās karaspēks joprojām atrodas šajā ES austrumu robežas valstī.

Noslēgumā Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja pauda ticību ES solidaritātei un spējai rast risinājumu pat vissarežģītākajām situācijām, kas ir bijis galvenais Eiropas integrācijas dzinējspēks, un aicināja ES dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju kolēģus apmeklēt Latvijas prezidentūras starpparlamentārās sanāksmes.

 


Saeimas Preses dienests

Sestdien, 20.jūlijā