„Latvijai ir jāsniedz atbalsts no Krievijas importa aizlieguma cietušajiem lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotājiem nacionālā līmenī, gan arī jāpanāk Eiropas Savienības atbalsts. Vienlaikus mēs nedrīkstam aizmirst, ka uz importa aizlieguma jautājumu ir jāraugās saistībā ar situāciju Ukrainā, jo likme ir augsta – uz spēles likta drošība Eiropā, tostarp mūsu valstī,” uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica trešdien, 3.septembrī, pēc komisijas sēdes, kurā deputāti vienprātīgi apstiprināja Latvijas nacionālo pozīciju par Krievijas importa aizliegumu Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības produktiem. Šis jautājums būs ES lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes 5.septembra darba kārtībā.
ES līmenī ir jānosaka īpaša pieeja un atbalsta mehānismi Baltijas valstīm, jo tieši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ražotājus vistiešāk ietekmē Krievijas noteiktās atbildes sankcijas, uzsvērts Eiropas lietu komisijas apstiprinātajā pozīcijā. Vienlaikus Latvija uzskata, ka ir jāparedz papildu finansējums krīzes mazināšanas mehānismu finansēšanai, jo patlaban paredzētais finansējums 400 miljoni eiro nebūs pietiekams sankciju seku likvidēšanai.
Tāpat Latvija rosina virkni pasākumu ar mērķi mazināt tirgus pārprodukciju, tostarp atvērt privātās uzglabāšanas atbalstu arī sieriem un paredzēt ilgākus uzglabāšanas laika periodus, kā arī noteiktu laiku atkārtoti piešķirt eksporta kompensācijas sankciju skartajiem produktiem.
Komisijas sēdē Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāju organizācijas „Zemnieku saeima” pārstāve Edīte Strazdiņa sacīja, ka Latvijas augļu un dārzeņu audzētājiem ļoti būtisks atspaids šobrīd būtu iespēja izaudzēto pārdot vietējām iestādēm un dienestiem, tostarp armijai, skolām un slimnīcām. Atbildot Z.Kalniņa-Lukaševica sacīja, ka patlaban notiek darbs pie likumprojekta, kurā plānots noteikt, ka iepirkuma procedūrās tiks atbalstīti vietējās lauksaimniecības produkcijas ražotāji, īstenojot tā dēvētā zaļā iepirkuma pieeju.
Krievija trešo valstu vidū ir lielākais Latvijas tirdzniecības partneris, un mūsu valsts galvenie eksporta produkti uz Krieviju ir bezalkoholiskie un alkoholiskie dzērieni, gaļas un zivju izstrādājumi, piena produkti, olas un medus, kā arī dekoratīvi augi un griezti ziedi. Noteiktais importa aizliegums patlaban skar trīs procentus no Latvijas kopējā lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta uz ES dalībvalstīm un trešajām valstīm un teju 11 procentus no mūsu valsts kopējā lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta uz Krieviju, vērtējot 2013.gada griezumā.
Saeimas Preses dienests