Saeima galīgajā lasījumā pieņem izmaiņas mantojuma tiesību regulējumā

(08.05.2014.)

Saeima ceturtdien, 8.maijā, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civillikumā un vairākos citos likumos, kas paredz izmaiņas mantojuma tiesību regulējumā, to modernizējot un risinot problēmas pašreizējā kārtībā, kas skar laulāto, radinieku un adoptēto mantošanu, testamenta formas un mantojuma aizgādnību.

 Likums paredz publiska testamenta sagatavošanas procesā atteikties no lieciniekiem un iespējas to sagatavot pie konsula. Lasīt un rakstīt nepratējiem būs iespēja sagatavot tikai publiskus testamentus. Līdzšinējais regulējums noteic, ka publiskos testamentus taisa pie notāra, bāriņtiesā vai pie Latvijas konsula ārzemēs.

 Ar likuma izmaiņām tiek precizēts privāta testamenta institūts, nosakot, ka tas mantojuma atstājējam pašam jāuzraksta un jāparaksta un tam nevajadzēs lieciniekus. Tāpat paredzēts atteikties no priviliģētajiem testamentiem, kas līdz šim deva iespēju ārkārtēju apstākļu dēļ savu pēdējo gribu izteikt mutiski.

Likuma grozījumi atvieglos mantojuma aizgādnības nodibināšanu, paredzot atteikties no tiesas līdzdalības šajā procesā. Turpmāk iesniegumu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam būs jāiesniedz zvērinātam notāram. Kā norāda likumprojekta autori, līdzšinējais regulējums bija laikietilpīgs un nenodrošināja iespēju rīkoties operatīvi.

Turpmāk bērns varēs mantot no vecāka, kuram atņemtas aizgādnības tiesības, savukārt mantojumu zaudēs tas, kam atņemtas aizgādnības tiesības ar spēkā stājušos tiesas spriedumu.

Likums arī risinās jautājumu par laulātā daļas izdali kopmantas gadījumā, ja mantojuma sastāvā ietilps laulāto kopmanta, kas nav reģistrēta kā kopmanta, paredzot, ka laulātais savu daļu varēs prasīt izdalīt prasības kārtībā, ja pārējiem mantiniekiem ir iebildumi pret šādas laulāto kopmantas daļas izdalīšanu.

Izmaiņas mantojuma tiesību regulējumā, kas ietvertas Civillikuma grozījumos, grozījumos Notariāta likumā, Bāriņtiesu likumā, kā arī likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”, stāsies spēkā 2014.gada 1.jūlijā.

Bāriņtiesu likuma grozījumi paredz arī izmaiņas bāriņtiesu darba tiesiskajā regulējumā, piemēram, sašaurinot gadījumus, kad bāriņtiesas amatpersonas vienpersoniski var pieņemt lēmumus attiecībā uz bērna izņemšanu no ģimenes. Tāpat paplašinātas audžuģimeņu tiesības, nostiprinot likumā iespēju administratīvā procesa kārtībā apstrīdēt bāriņtiesas lēmumus bērna interesēs.

 

Saeimas Preses dienests

Piektdien, 27.maijā
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde