Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 7.maijā, nolēma aicināt Labklājības ministriju veikt nepieciešamos aprēķinus un nākt klajā ar priekšlikumiem, lai mainītu līdzšinējo kārtību, kā pensiju apmērs tiek sasaistīts ar apdrošināšanas iemaksu algas izmaiņām.

Deputāti šodien uzsāka skatīt tiesībsargs sagatavoto atzinumu, kurā norādīts uz pensijas kapitāla indeksa piemērošanas sistēmas radīto nevienlīdzību starp pensionāriem. Personām, kuras pensionējušās krīzes laikā, kad pensiju aprēķinā piemērots negatīvs kapitāla indekss, aprēķināta pat par piekto daļu mazāka pensija, nekā pensionāriem, kuri pensijā devušies pirmskrīzes laikā, kad algas valstī strauji pieauga, šodienas sēdē deputātiem norādīja tiesībsarga biroja pārstāvji.

„Problēma jāvērtē ļoti nopietni, analizējot ne tikai to cilvēku situāciju, kuri pensijā devušies krīzes laikā, bet visu kapitāla indeksa piemērošanas sistēmu kopumā. Sociālās politikas plānotājiem būs jāatbild uz vairākiem jautājumiem, kas šodien izskanēja komisijas sēdē. Piemēram, vai šī indeksa svārstību koridors nav pārāk liels un tā ietekme uz pensijas apmēru neadekvāti liela? Vai un kā vislabāk kompensēt neiegūto pensiju tiem cilvēkiem, kuriem aprēķināta mazāka pensija negatīvā kapitāla indeksa dēļ? Visbeidzot – kāds būtu optimāls kapitāla pieauguma mehānisms? Par šiem jautājumiem komisijā jūnijā diskutēsim atkārtoti,” norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Vienlaikus komisijas priekšsēdētāja akcentē, ka ikvienai pensijai kapitāla pieauguma indeksa piemērošana nodrošina būtiski lielāku pensijas apjomu, nekā tas būtu, ņemot vērā vien personas veiktās sociālās iemaksas: „Kapitāla indekss kopumā nekad nav bijis negatīvs. Lai arī dažos krīzes gados tas bija ar mīnusa zīmi, kopējais indekss jebkurā gadījumā būtiski palielina personas individuālās sociālās iemaksas. Kā netaisnīgu var vērtēt situāciju, ka krīzes gados kopējam indeksam samazinoties, nevis pieaugot, pie tiem pašiem apstākļiem tika aprēķinātas mazākas pensijas, nekā pāris gadus iepriekš. Taču tikpat pamatots ir jautājums, kā vērtēt „treknajos gados” aprēķinātās salīdzinoši lielās pensijas, kad kapitāla indekss auga ļoti strauji.”

A.Barča aicina atbildīgās iestādes pie sistēmiskām izmaiņām strādāt ļoti rūpīgi: „Darbojošās sistēmas pārskatīšanā mums jābūt ļoti uzmanīgiem, lai, nemainot vienu zobratu, no tā neciestu viss mehānisms.”

Komisija lūdza Tiesībsarga biroju sagatavoto atzinumu nosūtīt arī Finanšu ministrijai, ņemot vērā, ka kompensējoša mehānisma iedarbināšana prasītu būtiskus valsts budžeta līdzekļus. Labklājības ministrijas provizoriski veiktie aprēķini liecina, ka krīzes periodā negatīvā kapitāla indeksa aizstāšana ar indeksu „1” prasītu aptuveni 45 miljonus latu, informē komisijas priekšsēdētāja.

Saeimas Preses dienests