„Eiropai ir jādomā par Amerikas Savienoto Valstu iesaisti Austrumu partnerībā, un Baltijas valstīm ir jāstrādā pie Ziemeļvalstu iesaistes tajā, ņemot vērā šo valstu pieaugošo interesi. Tāpat, ievērojot, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā ir Austrumu partnerības pētījumu centri, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir jādomā par Baltijas līmeņa fonda izveidi aktivitātēm, kas saistītas ar Austrumu partnerību.” To Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš uzsvēra, trešdien, 7.maijā, komisijai ar ārlietu ekspertiem diskutējot par Austrumu partnerības attīstības tendencēm pirms jūnijā gaidāmās Baltijas valstu parlamentu Ārlietu komisiju tikšanās.

Komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka līdz ar pēdējo mēnešu notikumiem Ukrainā Austrumu partnerībai ir pievērsta visas pasaules uzmanība un Latvijai tā ir īpaši aktuāla gaidāmās Eiropas Savienības (ES) prezidentūras kontekstā, kuras laikā Rīgā plānots Austrumu partnerības samits. Šajā kontekstā Latvijai ir jādomā par Rīgas samita darba kārtību, kā arī jau laikus jāpievērš uzmanība faktoriem, kas to varētu būtiski ietekmēt, uzsvēra ārlietu eksperti – Latvijas Ārpolitikas institūta direktors profesors Andris Sprūds un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa.

Pirms Rīgas samita ir jārunā par tā pievienoto vērtību, proti, par ieguvumiem un pienesumu Austrumu partnerībai, akcentēja A.Sprūds. Viņš arī uzsvēra - var sacīt, ka tā būs forma – samits, kurā, iespējams, pulcēsies Eiropas līderi, taču aktuāls ir jautājums par pievienoto saturisko vērtību un Austrumu partnerības turpinājumu pēc Rīgas samita. Tā darba kārtībā varētu būt vīzu režīma atvieglošana, taču aktuāla varētu būt arī perspektīvas sniegšana Austrumu partnerības valstīm kļūšanai par ES dalībvalstīm.

Vienlaikus A.Sprūds uzsvēra, ka ir jāraugās plašāk, proti, par ES kaimiņattiecību politiku – Austrumu partnerību un Vidusjūras savienību - ir jārunā kopumā, un Vidusjūras valstu uzmanības piesaistīšana Austrumu partnerībai ir Latvijas prezidentūras dienas kārtības jautājums.

Viens no faktoriem, kas varētu būtiski ietekmēt Rīgas samita darba kārtību, ir Austrumu partnerības valstu iekšpolitikā notiekošais, un ir būtiski, lai mūsu samitā uzmanība nebūtu pievērsta tikai vienai valstij, bet tas būtu visu Austrumu partnerības valstu samits, sacīja Ž.Ozoliņa, atzīmējot, ka katra valsts gaida savu vēstījumu.

Tāpat ir jāseko līdzi ES notiekošajam – laikā, kad gaidāms Rīgas samits, ES būs jauns augstais pārstāvis ārlietās, kas ietekmēs ES ārējā dienesta darbu, tostarp, iespējams, arī tā prioritātes, teica Ž.Ozoliņa, akcentējot, ka Austrumu partnerības kontekstā svarīgi ir arī mūsu ziemeļu kaimiņi, kuru domāšanas veids mainās. Tāpat kā vienu no būtiskiem samita darba kārtību ietekmējošiem faktoriem Ž.Ozoliņa minēja Amerikas Savienotās Valstis (ASV). Viņa sacīja, ka Austrumu partnerība nav ES līmeņa, bet gan transatlantiska problēma, kas iezīmējas aizvien izteiktāk, tāpēc ASV ir vajadzīga uzticama Eiropas ekspertīze.

Kā būtisku faktoru Ž.Ozoliņa minēja arī Krieviju, kas patlaban attiecībā uz Ukrainu ir sarežģītu izvēļu priekšā – tai ir jārod situācijas risinājums, jo pārāk ilgi tā nevar turpināt - tas gan ekonomiski, gan politiski pārāk dārgi maksā.


Saeimas Preses dienests